Papua-Jaungvineja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Papua-Jaungvineja
Papua Niugini
Papua-Jaungvinejas karogs
Karogs
DevīzeUnity in diversity
Vienotība dažādībā
HimnaO Arise, All You Sons
Ak celieties, jel dēli
Location of Papua New Guinea
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portmorsbija
840) 9°30′S 147°07′E
Valsts valodas angļu valoda
tokpisina valoda
hirimotu valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Karaliene Elizabete II
 -  Ģenerālgubernators Pauliass Matane
 -  Premjerministrs Maikls Somare
Neatkarība no Austrālijas 
 -  Pašpārvalde 1973. gada 1. decembrī 
 -  Neatkarība 1975. gada 16. septembrī 
Platība
 -  Kopā 462 840 km² (54)
 -  Ūdens (%) 2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2005. g. 5 887 000 (104.)
 -  Blīvums 13/km² (201.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $14,363 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2418 
Džini koef. (1996) 50.9 (augsts
HDI (2007) 0.530 (vidējs) (145.)
Valūta kina (PGK)
Laika josla AEST (UTC+10)
 -  Vasarā (DST) kopš 2005. gada neievēro (UTC+10)
Interneta domēns .pg
ISO 3166-1 kods 598 / PNG / PG
Tālsarunu kods +675

Papua-Jaungvinejavalsts Okeānijā. Mazāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Bagāta ar dabas resursiem – varu un zeltu. Papua-Jaungvinejā pastāv vairāk nekā 850 dažādu valodu un apmēram tikpat vietējo sabiedrību.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie iedzīvotāji šajā teritorijā apmetās uz dzīvi pirms 50 000 gadiem. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šeit allaž ir bijuši ierobežoti sakari starp dažādām cilvēku grupām. Tāpēc katrai no tām ir attīstījusies sava valoda un kultūra. Tā rezultātā Papua-Jaungvinejā radušās daudzas etniskās grupas, kas runā kādā no apmērām 850 valodām. Lielākā atšķirība pastāv starp kalniešiem, kuri dzīvo ļoti izolēti, un zemieņu vai piekrastes iedzīvotājiem, kuri bieži satiekas ar citu cilšu cilvēkiem. Lai gan vairums Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju tiek uzskatīti par kristiešiem, joprojām daudzviet ir izplatītas vietējās reliģijas un paražas. Kopš neatkarības iegūšanas 1975. g. dažas no šīm etniskajām grupām aktīvi iestājas par turpmākām izmaiņām un atdalīšanos no vienotās Papua-Jaungvinejas valsts.

Dabas bagātības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk nekā 80% Papua-Jaungvinejas klāj biezi tropiskie lietusmeži, tomēr to platība samazinās, jo trešdaļā lietusmežu saimnieko kokrūpniecības uzņēmumi, kuri tos intensīvi izcērt. Mežrūpniecība ir viena no nozīmīgākajām saimniecības nozarēm. Svarīgākā rūpniecības nozare ir iežguve. Valstī ir bagātīgi minerālu — vara, zelta, sudraba, niķeļa un kobalta — krājumi, iegūst arī naftu un dabasgāzi. Ieguve dod valsts ienākumu lielāko daļu. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 85% valsts darbspējīgo iedzīvotāju, lai gan kultūraugu audzēšanai ir piemēroti mazāk nekā 2% valsts teritorijas. Lielajās saimniecībās audzē kafijkokus un citus lauksaimniecības augus, no kuriem iegūtie produkti tiek eksportēti.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]