Parastā apšubeka

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastā apšubeka
Leccinum aurantiacum
Parastā apšubeka (Leccinum aurantiacum)
Parastā apšubeka (Leccinum aurantiacum)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Lācīši (Leccinum)
Suga Parastā apšubeka (L. aurantiacum)
Sinonīmi
Leccinum rufum, Boletus rufus

Parastā apšubeka (latīņu: Leccinum aurantiacum) - sēne. Cepurīte var būt dažādā krāsā - dzeltena, dzelteni brūna, iesārta, brūni sarkana; izaug līdz 25 cm plata. Jaunām apšu bekām cepurīte salīdzinājumā ar kātiņu ir ļoti maza, pusapaļa, vēlāk izplešas. Kātiņš balts, ar tumši brūnām vai melnām gareniskām zvīņām. Stobriņu slānis jaunām apšu bekām gaiši pelēks, ciets, vecām - tumši pelēks, mīksts, viegli atdalāms no cepurītes mīkstuma. Jaunām sēnēm mīkstums balts, vecākām - pelēcīgs, griezuma vai lauzuma vietās kļūst tumšs. Mušu kāpuru bojājumu vietas - melnas. Atrodama galvenokārt retās lapu un jauktu koku jaunaudzēs, mežmalās. Vislabāk aug tur, kur ir apses. Galvenais augšanas periods ir augusts un septembris. Ļoti garšīga sēne. Lieto bez iepriekšējas novārīšanas. Saskaroties ar gaisu, apšu bekas mīkstums kļūst pelēks, tāpēc arī pagatavotās bekas ir pelēkas[1]. Ļoti laba sēne marinēšanai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Balodis, "Rokasgrāmata sēņotājiem", izdevniecība "Liesma", Rīga, 1974. gads, 98-99. lpp.