Parastā apse

Šis raksts ir par koku sugu. Par citām jēdziena Apse nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Parastā apse Populus tremula
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta) Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida) Rinda Malpighiales Dzimta Vītolu dzimta (Salicaceae) Ģints Apses un papeles (Populus) Suga Parastā apse (P. tremula)

Parastā apse (Populus tremula L.) ir kārklu un vītolu dzimtas, apses un papeles ģinta suga. Latvijas lapkoku un jauktos mežos bieži sastopams koks.

Apraksts

Miza

Lapas, no veca koka (k) un no jauna koka (l)

Pūpoli

Apse ir koks, sasniedz līdz 40 m augstumu un 1 m stumbra diametru. Mūža ilgums 100-180 gadi, reti vairāk. Miza gluda, pelēka, vēlāk (no ap 50 g. vecuma) tumšāka un plaisaina. Apsei ir spēcīga sakņu sistēma, kas sniedzas pat 20 — 30 m aiz vainaga robežām. Vainags skrajš. Zari trausli. Lapu virspuse ir zaļa, apakšpuse gaišāka. Vecu un jaunu koku lapu veidi - nevienādi (sk. att.). Zied aprīlī pirms lapu plaukšanas.

Izplatība

Aug gandrīz visā Eiropā, Āzijā, reti Ziemeļāfrikā. Uzskata, ka parastā apse ir segsēkļu koks ar visplašāko vienlaidu areālu pasaulē. Apšu meži Latvijā 2000. gadā aizņēma ap 3% kopplatības un ap 6% koksnes krājas.

Biotopi

Apse ir saulmīļu suga. Siltuma un mitruma mazprasīga. Pret salnām izturīga. Vislabāk aug trūdvielām bagātās augsnēs. Nelabi panes stāvošu ūdeni. Pioniersuga izdegumos un izcirtumos.

Izmantošana

Apsei ir liela saimnieciska nozīme. Koksne - viegla, mīksta (jauni nolaista), degoša maz rūk. Izmanto sērkociņu ražošanā, celulozes ražošanā u.c. Parasti no apses ir lubiņas jumtam.

Avoti

• Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. Dendroloģija. Rīga 2006. ISBN 9984-802-21-3
• Werner Rothmaler. Exkursionsflora von Deutschland. Gefäßpflanzen: Kritischer Band. München 2005. ISBN 3-8274-1496-2

Ārējās saites

• Latvijasdaba.lv