Parastā ozolīte

Vikipēdijas lapa
Parastā ozolīte
Aquilegia vulgaris L.
Parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris)
Parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaGundegu dzimta (Ranunculaceae)
ĢintsOzolītes (Aquilegia)
SugaParastā ozolīte (A. vulgaris)
Parastā ozolīte Vikikrātuvē
Aquilegia vulgaris

Parastā ozolīte (Aquilegia vulgaris) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augums liels 30 — 80 cm. Stumbrs stāvs, apaļš, zarojas, kails. Apakšējās lapas uz gariem (līdz 20 cm) kātiem, divkārt trīsstaraini dalītas. Uz stumbra augšdaļu lapas kļūst mazākas, īsākos kātos vai sēdošas, trīsstaraini dalītas. Lapu virspuse kaila, apakšpuse apmatota. Ziedi parasti zili violeti, bet var būt tumši violeti, gaišsārti, balti, raibi, vienkārši vai pildīti. Zieda lielums līdz 5 cm. Ziedi pa vienam stumbra vai zaru galos. Zied no maija beigām līdz jūlijam. Auglis — someņu kopauglis.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga sastopama visā Eiropā, izņemot ziemeļdaļu. Latvijā ir izplatīts visā teritorijā. Aug lapkoku mežos, krūmājos, pļavās.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augs ir indīgs, satur zilskābi. Izmanto homeopātijā. Plaši audzē kā dekoratīvu augu.

Parastās ozolītes zieds
Parastās ozolītes zieds