Parastais biškrēsliņš

Parastais biškrēsliņš; Tanacetum vulgare L.
	; Parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Kārta	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Biškrēsliņi (Tanacetum)
Suga	Parastais biškrēsliņš (T. vulgare)
Sinonīmi
	Chrysanthemum vulgare (L.) Bernh.

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Parastais biškrēsliņš (latīņu: Tanacetum vulgare) - indīgs, daudzgadīgs asteru jeb kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar taisnu, 0,4 - 1,6 m augstu, augšdaļā zarainu stumbru. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini dalītas līdz 7 cm garās plūksnās; plūksnu malas zāģzobainas. Ziedi dzelteni, stobrveida, veselos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē - no jūnija beigām līdz oktobrim.

Augs savvaļā aug Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug upju krastos, sausās un nedaudz mitrās pļavās.

Ārstniecības augs. Parastā biškrēsliņa ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu, u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam - specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai^[1].