Parex banka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parex banka
"Parex bankas" logo
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1992. gada janvāris
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Nozare Finanšu pakalpojumi
Mājaslapa parex.lv

AS "Parex banka" bija viena no lielākajām Latvijas komercbankām,[1] kas dibināta 1992. gadā un bankrotēja 2008. gada decembrī. Tā piederēja Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Latvijas valsts ieguldījums "Parex bankas" glābšanā kopš 2008. gada nogales kopumā bija aptuveni 800 miljoni latu,[2] kas bija viens no iemesliem, kādēļ Latvijas valdība bija spiesta uzņemties vairākus miljardus latu lielas parādsaistības, lai pārvarētu finanšu un pārvaldes krīzi.[3] 2011. gadā tika atzīts, ka Latvijas valsts nevarēs atgūt visus līdzekļus, kas tika ieguldīti, lai glābtu Parex banku.[4]

2012. gada 15. martā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) anulēja bankas kredītiestādes licenci un no 8. maija banka uzsāka darbu kā problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums AS "Reverta".[5]

Ekonomiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parex filiāle Viļņā

Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kuriem piederēja valūtas maiņas punktu tīkls, 1992. gadā dibināja banku Parex. Parex bankas filiāles atradās Berlīnē, Stokholmā, Viļņā un Tallinā, kā arī biroji Maskavā, Kijevā, Baku un citās pilsētās. Kopā šajā uzņēmumā 13 valstīs strādāja 2000 darbinieki.

Pēc bankrota 2008. gada decembrī 81,83% "Parex bankas" akciju piederēja Latvijas Privatizācijas aģentūrai, 14,61% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet 3,56% - mazākuma akcionāriem.[6] 2010. gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto "Citadeles banku", bet "Parex bankas" galvenais uzdevums bija valsts ieguldījumu atgūšana. "Parex bankā" pēc sadalīšanas palika aptuveni 5000 klientu un tās darbība vērsta uz aktīvu atgūšanu, kredītu restrukturizāciju un pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Bankas portfelis 2010. gada augustā veidoja 830 miljonus latu. Divas trešdaļas veidoja Baltijas valstu, bet trešdaļu NVS valstu aktīvi, lielākoties Krievijā un Ukrainā.

Sabiedriskā loma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš Latvijas otrās neatkarības pirmssākumiem Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar bankas starpniecību ir sponsorējuši daudzas politiskās partijas, tai skaitā partiju "Latvijas ceļš", partiju apvienību "Saskaņas centrs", arī partiju TB/LNNK. Daudzi Latvijas politiķi ir strādājuši šajā bankā, piemēram, bijušie premjeri no "Latvijas ceļa" Valdis Birkavs un Andris Bērziņš ir bijuši ilggadēji Parex bankas valdes locekļi.[3]

Bankrots un akciju pārņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā bankas vadība noliedza baumas par Parex bankas likviditātes problēmām. Kā liecina ASV vēstniecības ziņojumi uz Vašingtonu, 2008. gada 22. oktobrī Kargins neoficiāli vērsās pie Godmaņa valdības ar lūgumu palīdzēt, tajā pašā laikā stāstot FKTK, ka bankā "viss ir kārtībā". Pirmajā brīdī Finanšu ministrija palīdzību atteica, taču jau 8. novembrī Godmaņa valdība noslēdza vienošanos ar bankas īpašniekiem un Latvijas valsts par simbolisku cenu nopirka 51% Parex bankas akciju. Lēmumu, vai glābt Parex banku vai ļaut tai bankrotēt, pieņēma īpaša valdības komisija: Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis kopā ar I.Godmani un A.Slakteri.[2]

Bankas pārņemšanas līgums paredzēja saglabāt amatus Karginam un Krasovickim, nodrošinot iespēju vēlāk atgūt pilnīgu kontroli pār banku, kad par valsts līdzekļiem situācija bankā būs normalizēta.[7] 2008. gada 17. novembrī Rīgā ieradās Starptautiskā valūtas fonda, ES, Zviedrijas valdības un Zviedrijas centrālās bankas pārstāvji - ārvalstu finansistiem iepazīstoties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un Parex bankas pārņemšanas darījuma struktūru, SVF stingri uzstāja uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju. Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 24. novembrī atzina, ka SVF pārstāvjiem nav saprotama Godmaņa valdības radītā situācija, "kas ļauj Karginam un Krasovickim gūt labumu uz valsts rēķina". [3] Premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēl 26.novembra sarunā ar ASV vēstnieku uzstāja, ka atteiksies no SVF miljardu aizdevuma piedāvājuma, "ja valūtas fonds uzstās uz 8. novembrī noslēgtās vienošanās pārskatīšanu ar Parex banku."[3] Mēneša laikā, kamēr "Parex bankai" nebija noteikti saistību ierobežojumi, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uz ārvalstu kontiem pārsūtīja milzīgas naudas summas.[2] Kad vismaz 400 000 000 latu bija aizplūduši nerezidentiem ārpus Latvijas, valdība 1. decembrī uzlika ierobežojumus naudas plūsmai Parex bankā. 4. decembrī finanšu ministrs Atis Slakteris informēja ASV vēstnieku, ka valdība ir mainījusi savu nostāju un atbalsta SVF un ES prasību pilnībā nacionalizēt Parex banku, pārņemot to valsts īpašumā.

Valdības nostājas maiņas formālais iemesls bija finanšu trūkums, taču publiskotie ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Latvijas valdība ieguldīja Parex bankā nodokļu maksātāju miljonus, lai Parex banka paspētu nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem.[3] 3. decembrī LR Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.[8]

Saskaņā ar "Parex bankas" 2008. gada pārskatu, līdz bankrotam un bankas pārņemšanai decembrī bankas akcionāri un viņu ģimenes locekļi kopumā bija ieguldījuši 18 miljonus latu un 40 miljonus eiro (28 miljonus latu) jeb kopā ap 46 miljoniem latu. Kapitāls bija piesaistīts ar sešu mēnešu Rigibid likmi plus 3% latiem - kopējā likme ap 12,7%, trīs mēnešu Euribor plus 4,55% eiro - tobrīd kopējā likme bija ap 5,3%, kā arī fiksētām likmēm - 11% un 12% gadā - eiro kredītiem. Šie līdzekļi palika bijušo bankas īpašnieku rīcībā arī pēc visu amatu atstāšanas un aiziešanas no bankas vadības.[9] Ik mēnesi Kargins un Krasovickis procentos par saviem noguldījumiem saņēma pa 200 000 latiem katrs.[10]

Kriminālprocesi par bankas līdzekļu piesavināšanos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada gada 30.jūlijā "Parex banka" iesniedza prasību tiesā pret tās bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki par 62 miljonu latu zaudējumu piedziņu.[11] 2011. gada 1. augustā policija sāka kriminālprocesu saistībā ar diviem dāvinājuma līgumiem, saskaņā ar kuriem Viktors Krasovickis savam dēlam Georgijam uzdāvināja divus noguldījuma līgumus un dāvinājumu, ar kuru Valērijs Kargins savam dēlam Remam uzdāvināja vienu noguldījumu. Depozītu kopējais apmērs - vairāk nekā 10 miljoni latu. Šim kriminālprocesam pievienota arī epizode, kas saistīta ar Valērija Kargina 2011. gada 20. janvārī noslēgto cesijas līgumu ar Krievijā reģistrēto kompāniju "Olimpija", kas tiesā Maskavā bija iesniegusi prasību, lūdzot no "Parex bankas" un bankas "Citadele" solidāri piedzīt vairāk nekā 11 miljonus latu.[12]

Pārveide par aktīvu pārvaldes uzņēmumu "Reverta"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 28. decembrī "Parex bankas" ārkārtas akcionāru sapulce nolēma labprātīgi atteikties no bankai izsniegtās kredītiestādes licences. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu anulēt bankai izsniegto licenci un atļaut veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. 2012. gada 28. martā bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams publiski paziņoja, ka "Parex banka" turpmāk darbosies ar zīmolu "Reverta" un būs Baltijas reģiona vienīgais problemātisko aktīvu pārvaldītājs.[13]

Valdes priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Periods
Valērijs Kargins 19922008
Inesis Feiferis (p.i.) 2008
Nils Melngailis 20082010
Kristofers Gviljams 2010—2013
Solvita Deglava 2013—pašlaik

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē. Kandidāti uz delnas. Atjaunināts: 2011.07.19.
  2. 2,0 2,1 2,2 LETA/nozare.lv (24. jūlijā, 2011). Bičevskis: Valsts zaudējumi "Parex bankā" bija nenovēršami. Financenet.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Toms Ostrovskis, TVNET (2011. g. 5. septembrī). Toms Ostrovskis. Godmanis un Šlesers atzīstas: Parex pārņemšana notika Kargina interesēs. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  4. 2011. gada 24. maijs 10:18 (2011. gada 24. maijs). Bičevskis: nebūs iespējams atgūt visus Parex bankā ieguldītos līdzekļus. Db.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  5. Kompānijas "Reverta" vēsture. reverta.lv. Atjaunināts: 2012-08-16.
  6. "Parex banka" no parādniekiem pārņēmusi gandrīz 800 īpašumus. Parex.lv (2011-06-27). Atjaunināts: 2012-04-02.
  7. Toms Ostrovskis, TVNET (2011. g. 5. septembrī). Godmanis un Šlesers atzīstas: Parex pārņemšana notika Kargina interesēs. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  8. Bičevskis: valsts nespēs atgūt visu "Parex bankā" ieguldīto. Zinas.nra.lv (24.maijs (2011.)). Atjaunināts: 2012-04-02.
  9. LETA. Pagaidām Karginam un Krasovickim neatņems procentu maksājumus - LETA, 08.10.2009. Financenet.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  10. DELFI (24. jūlijs 2009). Godmanis: Kargins prasīja vēl lielākus procentus. www.DELFI.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  11. Gviljams: Prasība pret Karginu un Krasovicki ir pamatota. Unity.lv (2010-12-18). Atjaunināts: 2012-04-02.
  12. DELFI (28. augusts 2011). Bizness > Bankas un finanses 'Parex banka' tiesā apstrīdējusi Kargina un Krasovicka noguldījumu dāvinājuma līgumus; kriminālprocess saistībā ar cesijas līgumu. Bizness.delfi.lv. Atjaunināts: 2012-04-02.
  13. "Parex banka" turpmāk darbosies ar zīmolu "Reverta". Leta.lv (2012. gada 28.marts). Atjaunināts: 2012-04-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]