Parlamentārais sekretārs (Latvija)

Vikipēdijas lapa

Parlamentārais sekretārs Latvijā ir politiska valsts amatpersona, kas uztur Ministru kabineta locekļa (ministra) saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.[1] Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā[2]

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.[2] Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.[3]

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā[3] (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā[4] (spēkā no 01.01.2003).[5]

Pēc Saeimas kārtības ruļļa 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.[5] Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.[2]

Parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ministru prezidenta parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Jānis Patmalnieks (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Aizsardzības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Atis Švinka (Progresīvie, kopš 2023)

Bijušie:

Ārlietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Reinis Brusbārdis (Vienotība, kopš 2023)

Bijušie:

Ekonomikas ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Jurģis Miezainis (ZZS, kopš 2023)

Bijušie:

Finanšu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Karina Ploka (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Iekšlietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Igors Rajevs (bez partijas (sākotnēji Apvienotais saraksts), kopš 2022)

Bijušie:

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Silvija Reinberga (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Jānis Irbe (bez partijas, kopš 2023)

Bijuše

Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Agnese Lāce (Progresīvie, kopš 2023)

Bijušie:

Labklājības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Reinis Uzulnieks (ZZS (LZS), kopš 2023)

Bijušie:

Satiksmes ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie, kopš 2023)

Bijušie:

Tieslietu ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Lauma Paegļkalna (Vienotība, kopš 2022)

Bijušie:

Veselības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Artjoms Uršuļskis (Vienotība, kopš 2023)

Bijušie:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Ilze Dambīte-Damberga (kopš ?)

Bijušie:

Zemkopības ministrijas parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd: Normunds Šmits (ZZS (LZS), kopš 2023)

Bijušie:

Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Valsts reformu ministrija

Vides ministrija

Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem Diena.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 Ināra Egle. «Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram». www.diena.lv, 2014-11-13. Skatīts: 2020-09-01.
  3. 3,0 3,1 «Ministru kabineta iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). 2008-05-15. Skatīts: 2020-09-01.
  4. «Valsts pārvaldes iekārtas likums». LIKUMI.LV (latviešu). 2002-06-06. Skatīts: 2020-09-01.
  5. 5,0 5,1 Edīte Brikmane. «Parlamentārā sekretāra funkcijas». lvportals.lv (latviešu), 2018-01-12. Skatīts: 2020-09-01.
  6. Par Z.Rubezi Arhivēts 2011. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē. Likumi.lv
  7. Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata[novecojusi saite] Likumi.lv
  8. Iecelti parlamentārie sekretāri[novecojusi saite] Ministru Kabinets
  9. Iecelta parlamentārā sekretāre[novecojusi saite] Ministru Kabinets
  10. Iecelts parlamentārais sekretārs[novecojusi saite] Ministru Kabinets

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]