UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

Vikipēdijas lapa
Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu
Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu.
     nav vietas
     1-2 vietas
     3-4 vietas
     5-6 vietas
     7+ vietas

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā. Šīs 129 vietas kopumā atrodas 37 valstīs.

Pasaules mantojumu objektu izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopijā un Marokā atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko DĀR un Ēģipte ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.[1] Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona (DĀR un Lesoto), Nimbas kalna dabas rezervāts (Kotdivuāra un Gvineja), Senegambijas akmens rindas (Gambija un Senegāla), Viktorijas ūdenskritums (Zambija un Zimbabve); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — Sangha Trinational (CĀR, Kamerūna un Kongo Republika).[1]

Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti 1978. gadā — Gorē sala (Senegālā) un Akmenī izcirstās baznīcas (Etiopijā).[2][3]

No 2011. gada septembra Somālijā nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi 1972. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 arheoloģisko izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.[4]

Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — kultūras mantojumā (i-vi) un četri — dabas mantojumā (vii-x).[5] Dažas vietas, kas apzīmētas jaukti ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.[6]

Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, 2006.g. 5. maijā Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi Subsahāras Āfrikā. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī "sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā". Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu "objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā" un, lai atjaunotu īpaši apdrautētos objektus.[7]

UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par cilvēka izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.[8]

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz "apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā".[9] Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.[10][11] Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un Kongo DR ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.[9]

Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: Ngorongoro aizsardzības zona (1984—1989),[12] Rvenzori kalna nacionālais parks (1999–2004),[13] un Tipasa (2002–2006).[14] Garambas nacionālais parks un Tombuktu arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi 1992. un 1995. gadā bet vēlāk 1996. un 2012.g. to atguva.[15][16]

Apzīmējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī "Arābu valstis".[17] Ēģipte ir iekļāuta kā Ziemeļāfrikas daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus kontinenta, bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas Kanāriju salās (pieder Spānijai), viena — Madeirā (pieder Portugālei), viena — Reinjonā (pieder Francijai) un viena — Svētās Helēnas Salā (pieder Lielbritānijai).

Objekts — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.[1]
Atrašanās vieta — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts.
Koordinātas — ģeogrāfiskās koordinātas
Kritēriji — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.[5]
Platība — hektāri, izņemot buferzonas.
Gads — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā.
  In danger Apdraudētās vietas

Vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts karogs: Alžīrija Alžīrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Alžīras kasba Alžīra 36°47′0″N 3°3′37″E / 36.78333°N 3.06028°E / 36.78333; 3.06028 Kultūra: (ii), (v) 60 1992
Benī Hammāda Msīlas province 35°48′50″N 4°47′36″E / 35.81389°N 4.79333°E / 35.81389; 4.79333 Kultūra: (iii) 150 1980
Džemila Satīfa 36°19′0″N 5°44′0″E / 36.31667°N 5.73333°E / 36.31667; 5.73333 Kultūra: (iii), (iv) 30 1982
Mzābas ieleja Gardāja 32°29′14″N 3°40′53″E / 32.48722°N 3.68139°E / 32.48722; 3.68139 Kultūra: (ii), (iii), (v) 4000 1982
Tasili plato Illīzī un Tamanrāseta 25°10′0″N 8°10′0″E / 25.16667°N 8.16667°E / 25.16667; 8.16667 Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii) 7 200 000 1982
Tībāza Tībāza 36°35′31″N 2°26′58″E / 36.59194°N 2.44944°E / 36.59194; 2.44944 Kultūra: (iii), (iv) 52 1982
Timgada Batnas province 35°29′03″N 6°28′07″E / 35.48417°N 6.46861°E / 35.48417; 6.46861 Kultūra: (ii), (iii), (iv) 0,04 1982

Valsts karogs: Benina Benina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beninā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Abomejas karaliskā pils Abomeja 7°11′08″N 1°59′17″E / 7.18556°N 1.98806°E / 7.18556; 1.98806 Kultūra: (iii), (iv) 48 1985

Valsts karogs: Botsvāna Botsvāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botsvānā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Codilo Ziemeļrietumu distrikts 18°46′18″S 21°45′15″E / 18.77167°S 21.75417°E / -18.77167; 21.75417 Kultūra: (i), (iii), (vi) 4800 2001

Valsts karogs: Burkinafaso Burkinafaso[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burkinafaso atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Loropēni drupas Loropēni 10°18′0″N 3°32′0″W / 10.30000°N 3.53333°W / 10.30000; -3.53333 Kultūra: (iii) 1,1 2009

Valsts karogs: Centrālāfrikas Republika Centrālāfrikas Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CĀR atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parksIn danger Bamingi—Bangorana 9°0′0″N 21°30′0″E / 9.00000°N 21.50000°E / 9.00000; 21.50000 Daba: (ix), (x) 1 740 000 1988
Sanga Kamerūna, CĀR, Kongo Republika 2°36′34″N 16°33′15″E / 2.60944°N 16.55417°E / 2.60944; 16.55417 Daba: (ix), (x) 8780 2012

Valsts karogs: Čada Čada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čadā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Ouniangas ezers Ennedi reģions 19°03′0″N 20°29′0″E / 19.05000°N 20.48333°E / 19.05000; 20.48333 Daba: (vii) 62 808 2012

Valsts karogs: Dienvidāfrika DĀR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidāfrikas Republikā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Cilvēkpērtiķu fosiliju vietas Sterkfonteinā, Svartkransā, Kromdajā un Environsā Hautena, Limpopo un Ziemeļrietumi 25°58′01″S 27°39′44″E / 25.96694°S 27.66222°E / -25.96694; 27.66222 Kultūra: (iii), (iv) — 1999
Friedefortas krāteris Frīsteita un Ziemeļrietumi 27°00′00″S 27°30′00″E / 27.00000°S 27.50000°E / -27.00000; 27.50000 Daba: (viii) 30 000 2005
Kāpas floristikas reģiona aizsargājamās teritorijas Austrumkāpa un Rietumkāpa 34°10′00″S 18°22′30″E / 34.16667°S 18.37500°E / -34.16667; 18.37500 Daba: (ix), (x) 553 000 2004
Lielais Sentlūsijas mitraiņu parks Kvazulu—Natāla 28°00′00″S 32°30′00″E / 28.00000°S 32.50000°E / -28.00000; 32.50000 Daba: (vii), (ix), (x) 239 566 199
Mapunubves kultūrainava Limpopo 22°11′33″S 29°14′20″E / 22.19250°S 29.23889°E / -22.19250; 29.23889 Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v) 28 168 2003
Maloti—Drakensbergas parks Kvazulu—Natāla un Kachasnekas distrikts (Lesoto) Jaukti: (i), (iii), (vii), (x) 249 313 2000
Rehtersveldas kultūras un dabas ainava Ziemeļkāpa 28°17′24″S 17°08′11″E / 28.29000°S 17.13639°E / -28.29000; 17.13639 Kultūra: (iv), (v) 160 000 2007
Robena sala Rietumkāpa 33°48′24″S 18°21′58″E / 33.80667°S 18.36611°E / -33.80667; 18.36611 Kultūra: (iii), (vi) 475 1999

Valsts karogs: Etiopija Etiopija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopijā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Akmenī cirstās baznīcas Lalibelā Amaras reģions 12°1′54″N 39°2′28″E / 12.03167°N 39.04111°E / 12.03167; 39.04111 Kultūra: (i), (ii), (iii) 1978
Aksuma Tigrajas reģions 14°7′N 38°44′E / 14.117°N 38.733°E / 14.117; 38.733 Kultūra (i), (iv) 1980
Avašas lejteces ieleja Afaras reģions 11°6′0″N 40°34′46″E / 11.10000°N 40.57944°E / 11.10000; 40.57944 Kultūra: (ii), (iii), (iv) 1980
Fasilgebi Amaras reģions 12°36′29″N 37°28′11″E / 12.60806°N 37.46972°E / 12.60806; 37.46972 Kultūra: (ii), (iii) 1979
Hareras Džugola un vēsturiskā pilsēta Hareri reģions 9°18′40″N 42°07′40″E / 9.31111°N 42.12778°E / 9.31111; 42.12778 Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v) 48 2006
Konso kultūrainava Dienvidu nāciju un tautību reģions 5°15′0″N 37°29′0″E / 5.25000°N 37.48333°E / 5.25000; 37.48333 Kultūra: (iii), (v) 14 000 2011
Omo lejteces ieleja Dienvidu nāciju un tautību reģions 4°48′1″N 35°58′1″E / 4.80028°N 35.96694°E / 4.80028; 35.96694 Kultūra: (iii), (iv) 1980
Semena nacionālais parksIn danger Amaras reģions 13°11′0″N 38°4′0″E / 13.18333°N 38.06667°E / 13.18333; 38.06667 Daba: (vii), (x) 22 000 1978
Tija Dienvidu nāciju un tautību reģions 8°26′0″N 38°37′0″E / 8.43333°N 38.61667°E / 8.43333; 38.61667 Kultūra: (i), (iv) 1980

Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēģiptē atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Abū Mīna Abūsīra 30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E / 30.94500; 29.50972 Kultūra: (iv) 182 1979
Abū Simbelas tempļi Asuāna 22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E / 22.33694; 31.62556 Kultūra (i), (iii), (iv) 374 1979
Memfisa un Gīzas piramīdu nekropole Gīza 29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E / 29.97611; 31.13278 Kultūra (i), (iii), (vi) 16 358 1979
Svētās Katrīnas teritorija Dienvidsīnājas muhāfaza 28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E / 28.55556; 33.97611 Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi) 60 100 2002
Tēbas un tās Nekropole Kena 25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E / 25.72056; 32.61028 Kultūra: (i), (iii), (vi) 7390 1979
Vādī Al—Hitana Faijumas muhāfaza 29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E / 29.27083; 30.04389 Daba: (viii) 20 015 2005
Vecā Kaira Kaira 30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E / 30.04583; 31.26250 Kultūra: (i), (v), (vi) 524 1979

Valsts karogs: Gabona Gabona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gabonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava Ogove—Ivindo province un Ogove—Lolo province 0°30′00″S 11°30′00″E / 0.50000°S 11.50000°E / -0.50000; 11.50000 Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x) 491 291 2007

Valsts karogs: Gambija Gambija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gambijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Senegambijas akmens apļi Centrālās upes reģions (Gambijā) un Kaulaka reģions (Senegālā) 13°41′28″N 15°31′21″W / 13.69111°N 15.52250°W / 13.69111; -15.52250 Kultūra: (i), (iii) 10 2006
Džeimsa sala un saistītās vietas Bandžula, Lejas Niumi un Augšniumi 13°19′0″N 16°22′0″W / 13.31667°N 16.36667°W / 13.31667; -16.36667 Kultūra: (iii), (iv) 8 2003

Valsts karogs: Gana Gana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ganā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Asantes tradicionālās ēkas Kumasi 6°24′4″N 1°37′32″W / 6.40111°N 1.62556°W / 6.40111; -1.62556 Kultūra: (v) 1980
Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos Centrālais reģions, Lielā Akra, Voltas reģions un Rietumu reģions Kultūra: (vi) 1979

Valsts karogs: Gvineja Gvineja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvinejā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads
Nimbas kalna dabas rezervātsIn danger Lola prefektūra (Gvinejā) un Kotdivuāra 7°36′10″N 8°23′27″W / 7.60278°N 8.39083°W / 7.60278; -8.39083 Daba: (ix), (x) 18 000 1981

Valsts karogs: Kaboverde Kaboverde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaboverdē atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Kamerūna Kamerūna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamerūnā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Sanga Kamerūna, CĀR, Kongo Republika 2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W / 2.60944; -16.55417 Daba: (ix), (x) 8780 2012

Valsts karogs: Kanāriju Salas Kanāriju Salas (Valsts karogs: Spānija Spānija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāriju Salās atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Kenija Kenija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kenijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads Paskaidrojums
Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs Centrālā Province un Austrumu province 0°7′26″S 37°20′12″E / 0.12389°S 37.33667°E / -0.12389; 37.33667 Daba: (vii), (ix) 142 020 1997 Nacionālais parks ieskauj 5199 m Kenijas kalnu un 12 ledājus.[18]
Lamu vecpilsēta Lamu 2°16′10″S 40°54′8″E / 2.26944°S 40.90222°E / -2.26944; 40.90222 Kultūra: (ii), (iv), (vi) 16 2001 Senā svahili tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un mangrovju koksnes.[19]
Turkanas ezera nacionālie parki Turkanas ezers 3°3′0″N 36°1′0″E / 3.05000°N 36.01667°E / 3.05000; 36.01667 Daba: (viii), (x) 161 485 1997 Turkanas ezers ir svarīga Āfrikas faunas un floras aizsardzības vieta. Te mīt Nīlas krokodils, nīlzirgi un vairākas indīgās čūskas.[20]

Valsts karogs: Kongo Demokrātiskā Republika Kongo Demokrātiskā Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongo DR atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads
Sanga Kamerūna, CĀR, Kongo Republika 2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W / 2.60944; -16.55417 Daba: (ix), (x) 8780 2012

Valsts karogs: Kongo Republika Kongo Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongo Republikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Kotdivuāra Kotdivuāra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kordivuārā atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads Paskaidrojums
Komoē nacionālais parksIn danger Zanzanas reģions 9°6′0″N 3°42′0″W / 9.10000°N 3.70000°W / 9.10000; -3.70000 Daba: (ix), (x) 1 150 000 1983 Lielākā aizsargātā teritorija Rietumāfrikā. Kopš 2003.g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.[21][22]

Valsts karogs: Lesoto Lesoto[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lesoto atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Lībija Lībija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Madagaskara Madagaskara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madagaskarā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Madeira Madeira (Valsts karogs: Portugāle Portugāle)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Madeirā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Malāvija Malāvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malāvijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Mali Mali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mali atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Maroka Maroka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marokā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Mauritānija Mauritānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mauritānijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Maurīcija Maurīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Mozambika Mozambika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mozambikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Namībija Namībija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Namībijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Nigēra Nigēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Nigērija Nigērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Reinjona (Valsts karogs: FrancijaFrancija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reinjonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums
Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā Reinjona 21°6′52″S 55°31′57″E / 21.11444°S 55.53250°E / -21.11444; 55.53250 Daba: (vii), (x) 105 838 2010 Reinjonas nacionālais parks ar labu reljefu un bioloģisko daudzveidību.[23]

Valsts karogs: Seišelas Seišelas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Seišelās atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums
Aldabras atols Aldabras salu grupa 9°25′0″S 46°24′59″E / 9.41667°S 46.41639°E / -9.41667; 46.41639 Daba: (vii), (ix), (x) 35 000 1982 Aldabras atols sastāv no 4 karaļļu salām un lagūnas, ko ieskauj koraļļu rifi. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem Milzu bruņurupučiem.[24]

Valsts karogs: Senegāla Senegāla[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senegālā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Sudāna Sudāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudānā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Svētās Helēnas Sala Svētās Helēnas Sala (Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētās Helēnas Salā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Tanzānija Tanzānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība (ha) Gads Paskaidrojums
Kilimandžāro nacionālais parks Kilimandžāro reģions 3°04′S 37°22′E / 3.067°S 37.367°E / -3.067; 37.367 Dabas (vii) 75 575 1987 Kilimandžāro kalna vulkāniskais masīvs ir Āfrikas augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj savanna un meži, kuros dzīvo daudz zīdītāju.[25]
Ngorongoro aizsardzības zona Arušas reģions 3°12′32″S 35°27′46″E / 3.20889°S 35.46278°E / -3.20889; 35.46278 Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x) 809 440 1979 Savvaļas dzīvnieku dzīvesvieta, blakus aktīvajam Oldonyo Lengai vulkānam.[26]

Valsts karogs: Togo Togo[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Togo atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Tunisija Tunisija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tunisijā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums
Kartāgas arheoloģiskā vieta Tunisa 36°51′29″N 10°19′51″E / 36.85806°N 10.33083°E / 36.85806; 10.33083 Kultūra (ii), (iii), (vi) 1979 Dibināta 9.gs. p.m.ē. Kartāga bija tirdzniecības impērija, kas aptvēra Vidusjūru. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. Pūniešu karos, vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.[27]

Valsts karogs: Uganda Uganda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ugandā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Zambija Zambija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zambijā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Valsts karogs: Zimbabve Zimbabve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zimbabvē atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts Attēls Atrašanās vieta Koordinātas Kritēriji Platība Gads Paskaidrojums

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
  2. ↑ «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
  3. ↑ «Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report» (PDF). Vašingtona : UNESCO. 1978.g. 5.—8. septembris. 7–8. lpp. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
  4. ↑ Stephanie Hegarty. «Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage». BBC, 2011.g. 20. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. janvārī. Skatīts: 2014.g. 19. janvāris.
  5. ↑ 5,0 5,1 «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  6. ↑ «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
  7. ↑ Launch of African World Heritage Fund. UNESCO. 2006.g. 3. maijs. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
  8. ↑ UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention. UNESCO. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
  9. ↑ 9,0 9,1 «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
  10. ↑ «The World Heritage Committee». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  11. ↑ «Sessions». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  12. ↑ «Ngorongoro Conservation Area – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  13. ↑ «Rwenzori Mountains National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  14. ↑ «Tipasa – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  15. ↑ «Garamba National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  16. ↑ «Timbuktu – History». UNESCO. Skatīts: 2012.g. 30. jūnijs.
  17. ↑ «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
  18. ↑ «Mount Kenya National Park/Natural Forest». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  19. ↑ «Lamu Old Town». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  20. ↑ «Lower Valley of the Omo». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  21. ↑ «Comoé National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  22. ↑ «Comoé National Park – Threats to the Site (2003)». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.
  23. ↑ «Pitons, cirques and remparts of Reunion Island». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.
  24. ↑ «Aldabra Atoll». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  25. ↑ «Kilimanjaro National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  26. ↑ «Ngorongoro Conservation Area». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
  27. ↑ «Archaeological Site of Carthage». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Āfrikā&oldid=3962977"