Pasts

Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode. Visbiežāk, izmantojot pastu, tiek nosūtīti dažādi dokumenti, reklāmas un rēķini, kā arī sīkas paciņas. Mūsdienās pasts nogādā sūtījumus jebkurā pasaules malā. Jebko, kas tiek sūtīts caur pastu, sauc par pasta sūtījumu.

Galvenokārt pasta sistēmas ir valsts pārziņā, bet var būt arī privātas pasta sistēmas. Privātām pasta piegādes sistēmām valdības bieži uzliek dažādus ierobežojumus. Vispār kopš 19. gadsimta vidus valsts pastu sistēmas tika noteiktas kā valdības monopols, kur lai nosūtītu sūtījumu, tas iepriekš ir jau jāapmaksā. Kā pierādījums, ka sūtījumi ir iepriekš apmaksāti, uz tiem parasti jāuzlīmē pastmarkas. Lielu daudzumu pasta sūtījumu marķēšanai parasti izmanto frankēšanas mašīnu.

Pasta uzdevumi var būt arī ne tikai vēstuļu un paciņu sūtīšana. Dažās valstīs pasts pārvalda telefonu un telegrāfu sistēmas. Vēl citās valstīs pastam ir atļauts atvērt klientiem kontus un veikt pasu pieteikumu pieņemšanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā regulāra pasta satiksme sākās no 1632. gada, kad tika izveidots pasta dienests ar pasta stacijām un speciālo transportu. 13. gadsimtā, kad Rīga ietilpa Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmantoja tikai savām vajadzībām.

1580. gadā Hanzas pilsētu savienība izdeva pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām — „Botenordnung”, kas darbojās arī Latvijas teritorijā.

Laikā no 1581. gada līdz 1621. gadam, kad Rīga bija pakļauta Polijas karalistei, kā arī no 1621. gada līdz 1710. gadam, kad tā bija Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmantoja tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.

16. gadsimtā jau pastāvēja dažādas pasta organizācijas — pie valdnieku galmiem, klosteriem, universitātēm, pilsētām un lieltirgotājiem.

Par pasta dibināšanas gadu Latvijā pieņemts uzskatīt 1632. gadu. Toreiz Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekkers (Jacob Becker) Rīgā noorganizēja regulāru publisko pastu, ko izmantoja tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.

Sākumā pasts bija pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedza savus izdevumus un guva peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņēma ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un no Vidzemes gubernatora.

1644. gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdza Stokholmas pastam Somijā.

1685. gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibināja savu pastu un pieprasīja zviedru varas iestādēm atcelt sava pasta darbību, uz ko Kārlis XI nevērsa nekādu uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.

1710. gada 5. jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņēma Rīgu, un tā kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu.

Krievijas senāts 1714. gada 24. septembrī izdeva rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga - Valka - Tartu - Narva - Pēterburga. Šī līnija (ar turpinājumu Rīga - Klaipēda) kļuva par Krievijas Impērijas galvaspilsētas Pēterburgas (kopš 1712. gada) galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē radīja vilcienu parādīšanās.

1839. gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīkoja garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērsoja arī Latvijas teritoriju.

1840. gada 6. maijā Anglijā iznāca pasaulē pirmā pastmarka.

1843. gadā Rīgas pasta kantoris pārcēlās uz telpām Kungu ielā 33, kas kļuva par Rīgas sākumpunktu, mērot attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.

1862. gada 15. decembrī Liverpūlē iznāca pirmais filatēlistiem domātais izdevums „The Monthly Advertiser”.

1874. gadā Bernē notika starptautiskais kongress, kurā nodibināja Vispārējo pasta savienību (vēlāk pārdēvēja par Pasaules Pasta savienību).

1881. gadā Bella sabiedrība Rīgā sāka ierīkot pirmās telefona līnijas.

20. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gadā atklāja I. Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku (Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī).

1918. gada 19. decembrī iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.

Latvijas valsts nodibinātās pasta iestādes sāka darboties 1918. gada 26. decembrī. 1918. gada 27. decembrī vācu okupācijas vara nodeva Latvijas valdībai Rīgas pastu. 1920. gada 2. janvārī Ministru Kabinets apstiprināja Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākās pasta satiksmes tiešais un radošais darbs.

1921. gada jūlijā Latvijas pastu sāka pārvadāt arī ar gaisa transportu.

Pasaules Pasta savienībā Latvija iestājās pēc valsts atzīšanas „de jure” 1921. gada 1. oktobrī.

1954. gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvēja par Rīgas pastu, kura pakļautībā atradās 39 sakaru nodaļas.

1965. gada 1. oktobrī tika atklāta jaunā Rīgas Galvenā Dzelzceļa pasta ēka Stacijas laukumā. Rīgas Galvenā pasta administrācija atradās turpat, Stacijas laukumā 1. 2006. gadā tika nolemts, ka tā pastam nav rentabla, tādēļ ir nojaucama, savukārt zeme uz 49 gadiem jānodod nomāšanai. 2008. gadā ēku nojauca, ilgstoši tās vietā bija tukša būvbedre, līdz 2020. gadā tās vietā uzcelta biroju ēka "Origo One".^[1]^[2]

Pēc neatkarības atjaunošanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gada 2. janvārī tika dibināts valsts uzņēmums "Latvijas Pasts".

1994. gada 31. maijā Valsts prezidents izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru "Latvijas pasts" tika pārdēvēts par valsts iestādi.

1997. gada 11. martā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Pasta likumā, saskaņā ar kuriem valsts iestāde "Latvijas pasts" tika pārdēvēta par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts".

2004. gada 30. aprīlī BO VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedza vispārējo pasta pakalpojumu licenci. Latvijas pasts bija pirmais pasta pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas saņēmis šādu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu licenci.

2004. gada 1.maijā, sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, stājās spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredzēja pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2009. gadam.

2004. gada 15. jūlijā, iemūrējot topošās būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, svinīgi tika atzīmēts BO VAS Latvijas pasts jaunā pasta šķirošanas kompleksa pamatu izbūves noslēgums. Visu kompleksu bija paredzēts pabeigt 2005. gada jūlijā. 2004. gada 1. novembrī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība Latvijas Pasts tika pārreģistrēta Komercreģistrā, kļūstot par valsts akciju sabiedrību Latvijas Pasts. 2006. gada 28. septembrī Mārupes pagastā līdzās lidostai “Rīga” atklāja pasta sūtījumu šķirošanas kompleksu.^[3]

2015. gada nogalē Latvijas Pasts noslēdza vienošanos ar Pasaules Pasta savienību (UPU) par pievienošanos papildu izsekošanas sistēmai, kā rezultātā no 2016. gada 1. janvāra par papildus samaksu klientiem bija pieejama informācija par sūtījumu izsekošanu.^[4]^[5] Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2015. gadā uzņēmuma apgrozījums turpināja samazināties, tai skaitā samazinājās arī darbinieku skaits. 2010. gadā uzņēmumā strādāja 6149 darbinieki, bet 2015. gada nogalē — tikai 4269 darbinieki.^[6]

2021. gadā tika sākta sadarbība ar Igaunijas pakomātu ražotāju Cleveron, lai izvērstu Cleveron 401 pakomātu tīklu (pirmais no tiem atklāts oktobrī Rīgā, pie veikala Rimi A. Saharova ielā). Turklāt Cleveron kopā ar "Latvijas Pasta" meitas uzņēmumu SIA Mailmaster plānoja izveidot atvērtu tīklu ar Cleveron piemājas pakomātiem.