Patents

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikas Savienotajās Valstīs izdota patenta pirmā lapa

Patents ir juridisks dokuments, kas apliecina izgudrotāja ekskluzīvās tiesības uz savu izgudrojumu. Būtībā patents ir intelektuālā īpašuma forma. Tos parasti izņem patentu birojos, kas ir valsts iestādes. Latvijā tā ir Patentu valde. Gada laikā visā pasaulē tiek izņemti ap 2 miljoniem patentu.[1] Patents savas autortiesības iegūst reģistrācijas brīdī. Patents tā īpašniekam nodrošina izņēmuma tiesības. Lai varētu izmantot autora izgudrojumu, ir jāsaņem patenta īpašnieka atļauja. Bez atļaujas ar likumu ir aizliegts patentēto produktu izgatavot un pārdot tālāk. Tiesības uz patentu ir tikai izgudrotājam un viņu tiesību pārņēmējam. Ja izgudrojuma radīšanā ir piedalījušās vairākas personas kopīgi, tad visām personām kopīgi pieder tiesības uz izgudrojuma patentu. Bet, ja vairākas personas neatkarīgi viena no otras ir radījušas vienu un to pašu izgudrojumu, tiesības uz patentu, ir tam kurš pirmais no visiem iesniedz pieteikumu Patentu valdei. Patenti var piederēt arī uzņēmumiem, organizācijām vai kādai citai juridiskai personai.

Patentu sistēma izveidota ap 1852.gadu Lielbritānijā, kur iznāca pirmais patentu likums. Pasaulē neeksistē vispasaules patents, kas attiektos uz visām pasaules valstīm. Patents darbojas valstī,kurā tas ir izsniegts. Patents var būt spēkā uz vairākām valstīm vienlaicīgi, ja iesniedzot izgudrojumu autors ir attiecinājis izgudrojuma darbību arī uz citām valstīm (piemēram, ja iesniedz kāda Eiropas valsts, patents tiek attiecināts uz visām Eiropas Savienības valstīm). Vidēji patents ir spēkā no 15- 20 gadiem. Šajā periodā patenta īpašniekam ir tiesības gūt materiālu labumu no izgudrojuma. Tiesības uz patentu pilnā apjomā stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu, un beidzas ne vēlāk, kā 20. gadus pēc patenta iesniegšanas dienas. Termiņu iespējams pagarināt samaksājot valsts nodevu. Pēc patenta darbības beigām, jebkurš var izmantot, šo patentēto izgudrojumu, bez patenta īpašnieka atļaujas.

Patentspējīgs izgudrojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas Savienotajās Valstīs patentus piešķir par izgudrojumiem un biznesa metodēm. Eiropā un citās valstīs tikai par izgudrojumu. Patenta likumā ir minēts, ka izgudrojumam ir jābūt jaunam un tas nedrīkst atkārtot neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni. Tehnikas līmeni attiecībā uz izgudrojumu vai izgudrojumā izmantotās profesionālās zināšanas, pirms patenta pieteikuma iesniegšanas vai jau nav bijušas zināmas plašākai sabiedrībai. Izgudrojums netiek atzīts par jaunu, ja tas jau ir aprakstīts citā patentā. Izgudrojuma patentspēju nosaka divi kritēriji. 1) izgudrojuma līmenis- izgudrojumam jābūt jaunam salīdzinājumā ar iepriekšējo tehnikas līmeni; 2) acīmredzamības kritērijs- izgudrojums atbilstoši šim vērtējumam nav jauns, ja tas ir acīmredzams.

Izgudrojums ir uzskatāms par rūpnieciski izmantojamu, ja tā objekts izmantojams vai izgatavojams jebkurā tautsaimniecības nozarē. Izgudrojuma objekts var būt ierīces, paņēmieni, vielas, mikroorganismu celmi.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Trend in patent applications worldwide (latviski). WIPO. Atjaunināts: 2013. gada 5. augustā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]