Patriciāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Patriciāts (latīņu: patriciatus, no pater "tēvs") bija viduslaiku Rietumeiropā augstākais, bagātākais un visvairāk priviliģētais pilsētu iedzīvotāju slānis.

Senajā Romā tā sauca ģints aristokrātiju. Rietumeiropā patriciāts radās 13. gadsimtā, un priekšrocības tas zaudēja 19. gadsimtā.

Patriciāts Rīgā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā patriciāts nodibinājās 13.gadsimta otrajā pusē, kad to izveidoja vācu tirgotāji, kam par apmešanos uz pastāvīgu dzīvi pilsētā feodālais senjors piešķira ekonomiskās un politiskās privilēģijas.

Jau 13. gadsimta beigās patriciāts sagrāba savā varā Rīgas rāti, kontrolēja iekšējo un ārējo politiku un ekonomisko virzību.

14. gadsimta vidū sākās patriciāta politiskās cīņa pret naminieku opozīciju, sasniedzot kulmināciju "Kalendāra nemieros". Kad Rīgas vācu naminieki ieguva lielākas tiesības rātē, tie izlīga ar vācisko patriciātu un no 18. gadsimta jau kopīgi aizstāvēja savas privilēģijas pret nevāciskajiem Rīgas iedzīvotājiem.

Patriciāta priekšrocības Rīgā tika likvidētas, kad Krievijas pilsētu pārvalde veica reformas 19. gadsimta 70. — 80. gados, izdodot 1870. gadā "Krievijas pilsētu nolikumu"

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]