Paulīniešu ordenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Paulīniešu ordenis - pilns nosaukums: Sv. Paula Eremīta ordenis (lat. Ordo Sancti Pauli Primi Eremitæ, O.S.P.P.E; pol. Zakon Świętego Pawła Pierwszego Pustelnika, angl. The Order of Saint Paul the First Hermit), arī Paulīnieši (ung. Pálosok, horv. Pavlovci, vāc. Die Pauliner) - katoļu mūku ordenis, dibināts XIII gs. un nosaukts par godu Paulam Tēbietim (jeb Paulam no Tēbām), IV gs. svētajam, kuru uzskata par pirmo kristiešu mūku vientuļnieku (eremītu).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeni izveidoja Eisefijs Svētlaimīgais aptuveni 1250. gadā Estergomā (ung. Esztergom, mūsdienu Ungārija), apvienojot Pečas (ung. Pécs) bīskapa Bērtuļa 1215. gadā izveidoto mūku kopienu un savus sekotājus. Kopienā iesaistījās mūki, kuri idealizēja pirmo kristīgo eremītu dzīvesveidu un centienus, tāpēc ordeni nosauca par godu pirmajam mūkam-vientuļniekam Paulam Tēbietim.

1263. gadā ordenis saņēma no Pečas bīskapa statūtus. 1308. gadā Svētais Krēsls apstiprināja Paulīniešu ordeņa izveidošanu un piešķīra tam jaunus statūtus, kam par pamatu bija sv. Augustīna noformulētie ideālā kristieša dzīves noteikumi (līdz ar to ordenis vairs nebija Pečas bīskapijas jurisdikcijā).

1381. gadā no Venēcijas atveda sv. Paula, ordeņa aizgādņa kaulus. Paulīniešu kopienas izplatījās visā Centrāleiropā.

1382. gadā Čenstohovā (pol. Częstochowa) tika nodibināts Jasnogoras (pol. Jasna Góra) paulīniešu klosteris.

XVI gs. Sv. Romas impērijā valdot Habsburgu dinastijai, ordenis krita nežēlastībā. Varas iestādes slēdza paulīniešu klosterus Austrijā, Ungārijā, Bohēmijā. Ordeņa dzīve pārcēlās uz Poliju.

XX gs. sākumā ordenim bija saglabājušies vairs tikai 2 klosteri: pie Čenstohovas un Krakovā (Naskalkas klosteris pie Sv. Staņislava baznīcas). Gadsimta otrajā pusē sākās ordeņa atdzimšana: pieauga brāļu skaits, klosteri, jaunas kopienas.

Mūsdienās ordenis apvieno autonomus klosterus, kuru kopienas dzīvo, ievērojot paulīniešu ordeņa statūtus. 2007. gadā ordenim bija 70 klosteru (17 Polijā), bez tam ordeņa mītnes ir arī Itālijā, Ungārijā, Horvātijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Slovākijā, Vācijā, Beļģijā, ASV, Austrālijā un vairākās Āfrikas valstīs.

Ordenī ir 506 mūki, no kuriem 317 ir priesteri.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]