Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Paula Stradiņa piemineklis netālu no slimnīcas administrācijas ēkas.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca[1], tautā saukta arī Stradiņi vai Stradiņa slimnīca, ir Latvijas ārstniecības iestāde, kas atrodas Rīgā, Āgenskalnā. Slimnīca ir valsts akciju sabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimnīca nosaukumu mainījusi astoņas reizes: dibinot 1910. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, padomju laikā 1940. un 1941. gadā — Valsts klīniskā slimnīca, vācu laikā līdz 1944. gadam atkal Rīgas pilsētas 2. slimnīca, no 1944. līdz 1948. gadam — vēlreiz Valsts klīniskā slimnīca, tad — Republikas klīniskā slimnīca, no 1958. gada — Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca (nosaukta profesora, ilggadīgā slimnīcas vadītāja Paula Stradiņa vārdā), no 1993. gada — Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, no 1995. gada — Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca. Kopš 1998. gada tagadējā nosaukumā - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1910. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas.
Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.
Skats uz 1977. gadā uzcelto 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku.

Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā Āgenskalnā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.

Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas Sarkanā Krusta lazareti, tajā ārstēja arī Ziemassvētku kaujās ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc Rīgas operācijas 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza 1918. gada sākumā. LSPR valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja. Sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcu pēc Bermontiādes beigām 1919. gada beigās atkal slēdza.

1920. gadā sākās pārrunas starp Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par slimnīcas pārņemšanu fakultātes vajadzībām. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās Rīgas (valsts) skolotāju institūts (1922–1938).

1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja Paulu Stradiņu, kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešstāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā pēc arhitekta Nikolaja Bodes projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Jau pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, taču Otrā pasaules kara dēļ tā celtniecību pabeidza tikai 1957. gadā. 1939. gadā slimnīcā atklāja "Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu".

1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās. Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem.

Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva Latvijas Medicīnas akadēmijas valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".[3]

Jaunbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs par slimnīcas kompleksa attīstību, kura uzvarēja somu arhitektu birojs JKMM Architects. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".[4]

Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja un tikai 2013. gada 18. februārī parakstīja līgumu ar piegādātāju apvienību SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.[5]

Jaunā A korpusa pirmās kārtas kopējā telpu platība paredzēta 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem, tā būvniecība jāpabeidz 2015. gada vasarā. Slimnīcas attīstības projekta finansēšana tiek veikta no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.[6]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°55′54″N 24°03′54″E / 56.93167°N 24.06500°E / 56.93167; 24.06500