Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis;
Pauls Bankovskis 2004. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1973. gada 10. martā ; Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Miris	2020. gada 12. jūlijā (47 gadi);
Dzīves vieta	Rīga
Tautība	latvietis
Brāļi	Pēteris Bankovskis
Dzīvesbiedre	Anda Bankovska, Andra Neiburga
Bērni	Anna Lūcija Bankovska
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, žurnālists
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1993—2020
Augstskola	LU, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Pauls Bankovskis (dzimis 1973. gada 10. martā Cēsīs, miris 2020. gada 12. jūlijā) bija latviešu rakstnieks un žurnālists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Bankovskis dzimis 1973. gadā Cēsīs, līdz četru gadu vecumam dzīvojis Līgatnē, pēcāk Siguldā; mācījies Siguldas astoņgadīgajā (vēlāk deviņgadīgajā skolā). Pēc tās beigšanas mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV) mākslinieciskās stikla apstrādes nodaļā. Pēc RLMV beigšanas studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.^[1]

Studiju laikā kā ārštata autors sācis strādāt laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Labrīt", vēlāk arī žurnālā "Rīgas Laiks". Viens no rakstniekiem, kurš 1995. gadā atjaunoja literatūras festivālu Prozas lasījumi.^[2] 1996. gadā sācis strādāt laikrakstā "Diena" — bijis žurnālists, vēlāk pielikuma "Izklaide", rubrikas "Grāmatas" redaktors, kopš 2001. gada — laikraksta "Diena" interneta versijas Diena.lv redaktors.

Kopš 2006. gada grāmatu apgāda "Liepnieks un Rītups" direktors un žurnāla "Rīgas Laiks" līdzstrādnieks. Strādājis žurnāla "Ir" redakcijā, regulāras publikācijas portālā "Satori".

Pirmās literārās publikācijas 1993. gadā.

Divreiz godalgots žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā (1996. gadā par romānu "Laiku grāmata", 2002. gadā par romānu "Misters Latvija"). Par grāmatu "Mazgalvīši spēlē mājās" 2008. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu.

2009. gadā par filmas "Klucis — nepareizais latvietis" scenāriju saņēmis balvu Lielais Kristaps kā labākais scenārists. Bijis Iļjam Ripsam veltītās dokumentālās filmas "Degošais" (2016) scenārija autors.

Par stāstu "Pērlīte" saņēmis 2014. gada Prozas lasījumu galveno godalgu.

Latvijas Literatūras gada balvai bijušas nominētas P. Bankovska grāmatas "18" un "Trakie veči" (prozas kategorijā) un stāstu krājums "Kur pazuda saimnieks?" (bērnu literatūras kategorijā).

Miris 2020. gada 12. jūlijā Rīgā.^[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules vēsture. Rīga: Dienas Grāmata, 2020
18. Rīga: Dienas Grāmata, 2014
Drēbes jeb Ādama tērps. Rīga: Jānis Roze, 2006
Ofšors. Rīga: Valters un Rapa, 2006
Eiroremonts. Rīga: Valters un Rapa, 2005
Sekreti. Rīga: Valters un Rapa, 2002
Čeka, bumba & rokenrols. Rīga: Valters un Rapa, 2002
Misters Latvija. Rīga: Karogs, 2002
Padomju Latvijas sieviete. Rīga: Enigma, 2000
Plāns ledus. Rīga: Jumava, 1999
Laiku grāmata. Rīga: Karogs, 1997^[4]

Stāstu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trakie veči. Rīga: Dienas Grāmata, 2016
Es neko neatceros. Par lietu dabu. Rīga: Dienas Grāmata, 2013
Zvēru zvaigznājs. Rīga: Dienas Grāmata, 2012
Skola, Rīga: Valters un Rapa, 2006
Labais vienmēr uzvar. Rīga: Atēna, 2002
Svētā Bokasīna koks. Rīga: Preses nams, 1996

Dokumentālā proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve. Rīga: Dienas grāmata, 2012

Bērnu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kur pazuda saimnieks?: stāsti par mūsu vēsturi. Rīga: Liels un mazs, 2017.
Zvēri man! Rīga: Atvērt šeit!, 2010
Mazgalvīši spēlē mājās. Rīga: Liels un mazs, 2007

Grāmatas citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18 [angļu val.]. Trans. Ieva Lešinska. Glasgow: Vagabond Voices, 2017.
Čeka, bomba, rokenrol [čehu val.]. Tulk. Mihals Škrabals. Praha: Argo, 2008.
Schule: Unterstufe — Kurzgeschichten [vācu val.]. Tulk. Matiass Knolls. Stuttgart: Merz & Solitude, 2008.
Kyttiä, paukkuja ja rokkenrollia [somu val.]. Tulk. Linda Prauliņa. Helsinki: Like, 2005.

Par autoru[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieva Dubiņa. Pauls Bankovskis. Latviešu rakstnieku portreti. Rīga: Zinātne, 2004.
Guntis Berelis. “Nezinu, vai vispār ir brīdis, kad nerakstu.” Par Paulu Bankovski Punctum, 2021, 18. febr.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ [1], biogrāfija portālā literature.lv, informācija iegūta 05.10.2008.
↑ «Prozas lasījumu vēsture». prozaslasijumi.lv. Skatīts: 2023-01-22.
↑ www.DELFI.lv. «Mūžībā devies rakstnieks Pauls Bankovskis». delfi.lv (latviešu), 2020-07-12. Skatīts: 2020-07-12.
↑ Gundars Pļavkalns: Jozefa mistērijas, recenzija žurnālā Jaunā Gaita nr. 217, jūnijs 1999.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[biografija_llc-1] [1], biogrāfija portālā literature.lv, informācija iegūta 05.10.2008.

[:0-2] «Prozas lasījumu vēsture». prozaslasijumi.lv. Skatīts: 2023-01-22.

[3] www.DELFI.lv. «Mūžībā devies rakstnieks Pauls Bankovskis». delfi.lv (latviešu), 2020-07-12. Skatīts: 2020-07-12.

[4] Gundars Pļavkalns: Jozefa mistērijas, recenzija žurnālā Jaunā Gaita nr. 217, jūnijs 1999.

[1]

[2]

[3]

[4]