Pelē

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vulkānu Antiļu salās. Par brazīliešu futbolistu skatīt rakstu Pele (futbolists).
Pelē vulkāns

Pelē jeb Montpelē (franču: Montagne Pelée — ‘Plikais kalns’) ir aktīvs vulkāns Martinikas salas ziemeļu daļā, 24 km no Fordefransas, Karību jūrā. Kalna augstums ir 1397 m. Pelē tiek klasificēts kā stratovulkāns — pelni un lava tiek izvadīti sprādzienveidā un vulkānam ir konusa forma. [1]

Izvirdums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā nāvējošākais izvirdums tika fiksēts 1902. gada 8. maijā, tā laikā tika izpostīta Senpjēras pilsēta.[2] Bojā gāja apmēram 30 000 cilvēku, jeb 15% Martinikas iedzīvotāju.[3] Vulkāna izvirdumā izdzīvoja tikai divi cilvēki.[4] Tā paša gada oktobrī pēc postošā izvirduma vulkāns izveidoja diatrīmu, lavas un pelnu maisījumu zināmu arī kā "lavas mugurkaulu" vai "vulkānisko mugurkaulu" . Šā veidojuma diametrs sasniedza 100—150 metrus un augstums — 300 metrus. Tas tika saukts par "Monpelē adatu" vai "Monpelē torni". "Monpelē adata" auga ar ātrumu 15 m dienā, divreiz izmērā pārspējot Vašingtona monumentu, sasniedzot Ēģiptes piramīdu izmērus. Divdesmit dienu laikā diatrīma sasniedza 230 metru augstumu.[5] Pēdējā vulkāna aktivitāte konstatēta 1929. gadā.

"Monpelē adata"
Vulkāna izvirduma skartais reģions

Mūsdienas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Martinika un, līdz ar to, Pelē ir tūristu iecienīts galamērķis. Pelē joprojām tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem Rietumindijas vulkāniem ar iespēju, ka tas kādu dienu atkal izvirdīs. Kalnu pastāvīgi novēro gan ģeologi, gan vulkanologi. Kaut arī daži ciematiņi ap Senpjēru atjaunojās, pati pilsēta nekad vairs nesasniedza tos apmērus, kurus pirms vulkāna izvirduma. Senpjēras un tā apkārtnes iedzīvotāju skaits šobrīd varētu sasniegt ap 4500 iedzīvotāju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]