Pelēkā lapsa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pelēkā lapsa
Urocyon cinereoargenteus (Schreber, 1775)
Pelēkā lapsa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Pelēkās lapsas (Urocyon)
Suga Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus)
Izplatība
Leefgebied grijze vos.JPG

Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa[1] ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Pelēkā lapsa apdzīvo plašas teritorijas sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Venecuēlas un Kolumbijas ziemeļiem. Tomēr šajā teritorijā ir rajoni, kuros pelēkās lapsas nedzīvo, kā Klinšu kalnos, Karību jūras piekrastē un Panamas rietumos[2]. Pelēkajām lapsām nepatīk iekoptas lauksaimniecības zemes[3]. Tās ir tuvas radinieces mazajām salu lapsām (Urocyon littoralis), kas apdzīvo vairākas salas pie Kalifornijas krastiem.

Pelēkās lapsas ir vienas no vecākajām lapsām, kas ir atrodamas fosīlajās paliekās. Izmirušās lapsas Urocyon progressus fosīlie kauli ir apmēram 3,5 miljonus gadus veci, daudzi zinātnieki uzskata, ka tā ir pelēkās lapsas (Urocyon cinereoargenteus) priekštece. Pelēkās lapsas vecākie fosīlie kauli ir 1,5 miljonus gadus veci. Pleistocēna beigās tā apdzīvoja visu Ziemeļameriku[4].

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agresīva pelēkā lapsa kokā

Pelēko lapsu var labi atpazīt pēc tās sirmā kažoka, lai gan kājas, pakakle un pavēderes sāni ir rudi brūna, pazode, vēders balti. Lapsai ir spēcīgs kakls un gara, kupla aste, kurai pa virspusi stiepjas melna līnija, kas nobeidzas ar melnu astes galu. Tēviņi ir nedaudz mazāki par mātītēm. Pelēkās lapsas ķermeņa garums ir 80 - 112 cm, astes garums 27 - 45 cm, svars 3,6 - 6,8 kg[3].

Pelēkās lapsas tāpat kā jenotsuņi var kāpt kokos, tādēļ tās mēdz saukt arī par koku lapsām. To nagi ir asi un līki, tādējādi lapsas var ieķerties koku mizā. Tās mēdz kokos patverties no saviem vajātājiem, kā mājas suņiem un koijotiem, vai tās rāpjas kokos, lai tiktu pie augļiem vai medītu. Kokos lapsas var pārvietoties no zara uz zaru, un lejā tās rāpjas tāpat kā kaķi - atmuguriski.

Pelēkās lapsas ir nakts dzīvnieki, pa dienu tās slēpjas midzeņos, kas iekārtoti koku dobumos, kritušos kokos vai izraktās alās. Medīt tā dodas vienatnē. Pelēkās lapsas ir visēdājas, pamatā tās medī trušus, bet reizēm mēdz noķert arī peles un putnus. Pelēkās lapsas ēd jebkādus augļus, un savā diētā patērē daudz vairāk veģetāro barību kā, piemēram, rudās lapsas (Vulpes vulpes).

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkās lapsas veido monogāmus pārus. Pārošanās sezona notiek pavasarī, bet mēneši ir atšķirīgi dažādos ģeogrāfiskos rajonos. Grūsnības periods ilgst 53 dienas. Parasti piedzimst 1 - 7 kucēni. Trīs mēnešu vecumā lapsēni sāk doties medībās kopā ar vecākiem. Un 4 mēnešu vecumā pelēkās lapsas sāk medīt patstāvīgi. Ģimene turas kopā līdz rudenim, līdz jaunā paaudze sasniedz dzimumbriedumu un izklīst[3].

Labi saskatāms, kā astes melnā līnija savienojas ar melno astes galu

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkajai lapsai ir 16 pasugas[5][6]:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]