Pelēkā lapsa

Vikipēdijas raksts

Pelēkā lapsa Urocyon cinereoargenteus
Klasifikācija Valsts Dzīvnieki (Animalia) Tips Hordaiņi (Chordata) Klase Zīdītāji (Mammalia) Kārta Plēsēji (Carnivora) Dzimta Suņu dzimta (Canidae) Ģints Pelēkās lapsas (Urocyon) Suga Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus)
Izplatība

Pelēkā lapsa (latīņu: Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa^[1] ir pelēko lapsu ģints (Urocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Pelēkā lapsa apdzīvo plašas teritorijas sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Venecuēlas un Kolumbijas ziemeļiem. Tomēr šajā teritorijā ir rajoni, kuros pelēkās lapsas nedzīvo, kā Klinšu kalnos, Karību jūras piekrastē un Panamas rietumos^[2]. Pelēkajām lapsām nepatīk iekoptas lauksaimniecības zemes^[3]. Tās ir tuvas radinieces mazajām salu lapsām (Urocyon littoralis), kas apdzīvo vairākas salas pie Kalifornijas krastiem.

Pelēkās lapsas ir vienas no vecākajām lapsām, kas ir atrodamas fosīlajās paliekās. Izmirušās lapsas Urocyon progressus fosīlie kauli ir apmēram 3,5 miljonus gadus veci, daudzi zinātnieki uzskata, ka tā ir pelēkās lapsas (Urocyon cinereoargenteus) priekštece. Pelēkās lapsas vecākie fosīlie kauli ir 1,5 miljonus gadus veci. Pleistocēna beigās tā apdzīvoja visu Ziemeļameriku^[4].

[izmainīt šo sadaļu] Izskats un ieradumi

Agresīva pelēkā lapsa kokā

Pelēko lapsu var labi atpazīt pēc tās sirmā kažoka, lai gan kājas, pakakle un pavēderes sāni ir rudi brūna, pazode, vēders balti. Lapsai ir spēcīgs kakls un gara, kupla aste, kurai pa virspusi stiepjas melna līnija, kas nobeidzas ar melnu astes galu. Tēviņi ir nedaudz mazāki par mātītēm. Pelēkās lapsas ķermeņa garums ir 80 - 112 cm, astes garums 27 - 45 cm, svars 3,6 - 6,8 kg^[3].

Pelēkās lapsas tāpat kā jenotsuņi var kāpt kokos, tādēļ tās mēdz saukt arī par koku lapsām. To nagi ir asi un līki, tādējādi lapsas var ieķerties koku mizā. Tās mēdz kokos patverties no saviem vajātājiem, kā mājas suņiem un koijotiem, vai tās rāpjas kokos, lai tiktu pie augļiem vai medītu. Kokos lapsas var pārvietoties no zara uz zaru, un lejā tās rāpjas tāpat kā kaķi - atmuguriski.

Pelēkās lapsas ir nakts dzīvnieki, pa dienu tās slēpjas midzeņos, kas iekārtoti koku dobumos, kritušos kokos vai izraktās alās. Medīt tā dodas vienatnē. Pelēkās lapsas ir visēdājas, pamatā tās medī trušus, bet reizēm mēdz noķert arī peles un putnus. Pelēkās lapsas ēd jebkādus augļus, un savā diētā patērē daudz vairāk veģetāro barību kā, piemēram, rudās lapsas (Vulpes vulpes).

[izmainīt šo sadaļu] Reprodukcija

Pelēkās lapsas veido monogāmus pārus. Pārošanās sezona notiek pavasarī, bet mēneši ir atšķirīgi dažādos ģeogrāfiskos rajonos. Grūsnības periods ilgst 53 dienas. Parasti piedzimst 1 - 7 kucēni. Trīs mēnešu vecumā lapsēni sāk doties medībās kopā ar vecākiem. Un 4 mēnešu vecumā pelēkās lapsas sāk medīt patstāvīgi. Ģimene turas kopā līdz rudenim, līdz jaunā paaudze sasniedz dzimumbriedumu un izklīst^[3].

Labi saskatāms, kā astes melnā līnija savienojas ar melno astes galu

[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Pelēkajai lapsai ir 16 pasugas^[5][6]:

• Urocyon cinereoargenteus cinereoargenteus - Masačūseta, Konektikuta, Dienvidkarolīna.
• Urocyon cinereoargenteus borealis - Jaunanglija, Ontario
• Urocyon cinereoargenteus californicus - Kalifornija
• Urocyon cinereoargenteus costaricensis -
• Urocyon cinereoargenteus floridanus - Dienvidkarolīna, Teksasa, Florida
• Urocyon cinereoargenteus fraterculus
• Urocyon cinereoargenteus furvus
• Urocyon cinereoargenteus guatemalae
• Urocyon cinereoargenteus madrensis
• Urocyon cinereoargenteus nigrirostris
• Urocyon cinereoargenteus ocythous - Ilinoisa, Misūri, Arkanzasa, Oklahoma, Kanzasa, Nebraska, Dienviddakota, Ziemeļdakota, Manitoba un Kvebeka.
• Urocyon cinereoargenteus orinomus
• Urocyon cinereoargenteus peninsularis
• Urocyon cinereoargenteus scottii - Teksasa, Kolorado, Jūta, Nevada, Kalifornija, Sjerranevada, Meksika, Čihuahua.
• Urocyon cinereoargenteus townsendi - Kalifornija, Oregona
• Urocyon cinereoargenteus venezuelae

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• http://www.desertusa.com/nov96/du_gfox.html
• http://www.nhptv.org/Natureworks/grayfox.htm
• http://www.bear-tracker.com/grayfox.html
• http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=18
• http://www.mnh.si.edu/mna/image_info.cfm?species_id=413
• http://www.naturalworlds.org/wolf/canids/Urocyon_cinereoargenteus.htm
• http://www.blueplanetbiomes.org/grey_fox.htm
• http://www.nsrl.ttu.edu/tmot1/uroccine.htm
• |Pelēkās lapsas foto 1
• |Pelēkās lapsas foto 2
• |Pelēkās lapsas foto 3

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Pelēkā lapsa