Pelargonskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pelargonskābe
Nonanoic acid.png
Pelargonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C9H18O2
Molmasa 158,23 g/mol
Blīvums 900 kg/m3
Kušanas temperatūra 12,5 °C
Viršanas temperatūra 254 °C

Pelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С8Н17СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Pelargonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar nepatīkamu smaku. Vēsumā viegli kristalizējas. Ūdenī gandrīz nešķīst. Pelargonskābes sāļus un esterus sauc par pelargonātiem vai nonanoātiem.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodama dažās sīveļļās un ģerāniju (Pelargonium roseum) ēteriskajā eļļā. No tā arī cēlies pelargonskābes nosaukums (latīņu: pelargonium - ģerānija). Nelielā daudzumā pelargonskābe atrodas stipri bojātos taukosoleīnskābes oksidēšanās produkts.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst oleīnskābes ozonolīzes ceļā, oksidējot iegūto produktu ar gaisa skābekli. Tāpat pelargonskābe veidojas, oksidējot oleīnskābi vai stearīnskābi ar slāpekļskābi.

Var iegūt arī, sakausējot undecilēnskābi ar kālija hidroksīdu nelielā daudzumā ūdens:

СН3—(СН2)7—СН=СH—СООН + 2КOH → CН3—(СН2)7—COOK + CH3—COOK + H2

Iegūto pelargonskābes sāli sadala ar sālsskābi.

Pelargonskābe veidojas, pārziepojot atbilstošo nitrilu (oktilcianīdu C8H17CN).

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metilnonanoātu (pelargonskābes metilesteri) lieto kā smaržvielu. Etilpelargonātam ir rožu smarža. Pelargonskābi lieto plastifikatoru un laku iegūšanai. Pelargonskābes morfolīdu (4-nonanilmorfolīnu) lieto kā lakrimatoru (piparu gāzes baloniņos).