Pele (futbolists)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par futbolistu. Par citām jēdziena pele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pele Football pictogram.svg
Pelé 23092007.jpg
Personas dati
Pilns vārds Edisons Arantess du Nasimentu
Dzimis 1940. gada 23. oktobrī (74 gadi)
Dzimšanas vieta Valsts karogs: Brazīlija Treškorasoinsa, Brazīlija
Augums 173 cm
Sporta veids Futbols
Pozīcija Uzbrucējs
Jauniešu klubi
1952–1956 Valsts karogs: Brazīlija Bauru AC
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs Sp (v)
1956–1974 Valsts karogs: Brazīlija Santos 605 (589)
1975–1977 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis New York Cosmos[1] 64 (37)
Kopā 669 (626)
Nacionālā izlase
1957–1971 Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija[2] 92 (77)
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Edisons Arantess du Nasimentu (portugāļu: Edison Arantes do Nascimento;[3] dzimis 1940. gada 23. oktobrī Treškorasoinsā, Minasžeraisā, Brazīlijā), plašāk pazīstams kā Pele (Pelé, brazīliski peˈlɛ, biežāk ˈpɛleɪ) ir bijušais Brazīlijas futbolists. Starptautiskā Olimpiskā komiteja viņam ir piešķīrusi titulu "Gadsimta sportists".[4] 1999. gadā Time Magazine nosauca Pele par vienu no 20. gadsimta 100 svarīgākajām personībām.[5] Lai arī viņa dzimšanas apliecībā rakstīs vārds Edisons, viņš sevi labprātāk sauc par Edsonu, bet sporta leģendas slavu viņš ieguva ar vārdu Pele.

Dzimtajā Brazīlijā Pele tiek uzskatīts par nacionālo varoni. Viņš ir zināms saistībā ar saviem sasniegumiem un devumu futbola spēlei,[6] ka arī ir FIFA oficiāli apstiprināts pasaules futbola vēstnieks. Brazīlijas valdība viņu ir pasludinājusi par nacionālo bagātību. Viņš ir zināms arī ar savu politisko aktivitāti nabadzības apkarošanā; savus 1000. gūtos vārtus viņš veltīja Brazīlijas nabadzīgajiem bērniem.[7] Karjeras laikā viņš kļuva zināms kā "Futbola karalis" (O Rei do Futebol), "Karalis Pele" (O Rei Pelé) vai vienkārši "Karalis" (O Rei). Viņš ir uzņemts arī ASV futbola slavas zālē.

Pele pamanīja tobrīdējā Brazīlijas futbola zvaigzne Valdemars de Brito,[8] 15 gadu vecumā viņš uzsāka spēlēt Santos futbola klubā un jau 16 gadu vecumā Brazīlijas izlasē, 17 gadu vecumā jau iegūstot savu pirmo Pasaules kausu. Lai arī viņbam bija neskaitāmi piedāvājumi no Eiropas klubiem, ekonomiskie apstākļi un tābrīža Brazīlijas futbola likumdošana bija Santos labā, ļaujot klubam viņu paturēt gandrīz divas dekādes līdz pat 1974. gadam. Pele spēlēja uzbrucēja un saspēles veidotāja pozīcijā. Viņa individuālā tehnika un atlētisms tika izcelts visu viņa karjeras laiku un viņš bija zināms ar savu lielisko dribla tehniku un piespēlēm, kā arī ātrumu, spēcīgo sitienu, prasmīgo spēli ar galvu un bieži gūtajiem vārtiem.

Viņš ir visu laiku rezultatīvākais Brazīlijas futbola izlases futbolists un vienīgais futbolists, kurš ir trīs reizes ieguvis Pasaules kausu. 1962. gadā viņš bija Brazīlijas sastāvā Pasaules kausa finālturnīra sākumā, bet otrās spēles laikā guva savainojumu un atlikušo turnīra daļu vairs nespēlēja. 2007. gada novembrī FIFA paziņoja, ka Pele tiks piešķirta 1962. gada medaļa ar atpakaļejošu datumu, padarot viņu par vienīgo spēlētāju pasaulē, kurš ieguvis trīs Pasaules kausa medaļas.

Kopš karjeras beigām 1977. gadā, Pele ir darbojies kā pasaules futbola vēstnieks un piedalījies vairākās kinofilmās un komerciālos pasākumos. 2004. gadā viņš pats sevi iekļāva FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Klubu karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Santos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele 1963. gadā Santos treniņā

1956. gadā de Brito uzaicināja Pele uz Santušu, industriālu ostas pilsētu Sanpaulu štatā, lai atrādītu sevi profesionālam klubam Santos Futebol Clube, apgalvojot kluba vadībai, ka piecpadsmitgadīgais jaunietis kļūs par "labāko futbolistu pasaulē."[9]

Karjeras laikā Santušas klubā Pele spēlēja kopā ar daudziem talantīgiem spēlētājiem, ieskaitot Zitu, Pepe un Koutinju, kurš kļuva par viņa galveno partneri daudzās uzbrukuma izspēlēs

Pele Santos sastāvā debitēja 1956. gada 7. septembrī draudzības spēlē pret Corinthians, gūstot vienus vārtus un komandai uzvarot ar 7—1.[10] 1957. gada sezonas sākumā Pele tika dota iespēja spēlēt pirmās komandas sākumsastāvā un 16 gadu vecuma viņš kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju. Tikai desmit mēnešus pēc profesionālā līguma parakstīšanas viņu uzaicināja uz Brazīlijas izlasi. Pēc 1962. gada Pasaules kausa par viņa iegūšanu interesi izrādīja bagāti Eiropas klubi kā Real Madrid, Juventus un Manchester United, bet Brazīlijas valdība paziņoja, ka Pele ir "oficiāla nacionālā bagātība", lai novērstu viņa izbraukšanu no valsts.[11]

1969. gada 19. novembrī Pele guva savus 1000. vārtus visu sacensību kopvērtējumā. Šis notikums Brazīlijā tika īpaši atzīmēts.[12] Īpašie vārti, tautā saukti par O Milésimo (Tūkstošie), tika gūti spēlē pret Vasco da Gama, kad Pele guva vārtus no 11 metru soda sitiena Marakanas stadionā.[12]

New York Cosmos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1972. gada sezonas (septiņpadsmitā Santos rindās), Pele aizgāja no Brazīlijas klubu futbola, lai arī vairākās oficiālās spēlēs vēl pārstāvēja savu klubu. Pēc diviem gadiem viņš atgriezās, parakstot līgumu ar New York Cosmos, kas spēlēja Ziemeļamerikas futbola līgā (NASL) uz 1975. gada sezonu. Lai arī vairs ne labākajā formā, Pele piesaistīja daudz lielāku publikas uzmanību un interesi par futbolu ASV. Iepriekš videoklips ar Pele gūtajiem vārtiem šķērītē Brazīlijas izlasē bija daļa no ievada video populārajā TV pārraidē "Plašā sporta pasaule" (ABC's Wide World of Sports) un, iespējams, daudziem amerikāņiem radīja priekšstatu par šo sporta veidu. Sava trešajā un pēdējā sezonā ar klubu viņš ar klubu izcīnīja 1977. gada čempiontitulu.

Brazīlijas izlase[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele pirmā spēle nacionālajā izlasē bija 1-2 zaudējums pret Argentīnu 1957. gada 7. jūlijā. Šajā spēlē viņš guva vārtus 16 gadu un 9 mēnešu vecumā, kļūdams par jaunāko spēlētāju, kas guvis vārtus nacionālo izlašu spēlē.

1958. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele (10) apspēlē Zviedrijas izlases aizsargus 1958. gada Pasaules kausa finālā

Pirmā viņa spēle Pasaules kausa finālturnīrā bija pret PSRS izlasi 1958. gada Pasaules kausā. Viņš bija turnīra un tobrīd arī jaunākais jebkad Pasaules kausā spēlējušais spēlētājs.[13] Pirmos vārtus viņš guva pret Velsas izlasi ceturtdaļfinālā. Tie bija vienīgie vārti spēlē un palīdzēja Brazīlijai iekļūt pusfinālā. Ar šiem vārtiem viņš kļuva par jaunāko vārtu guvēju Pasaules kausā ar 17 gadiem un 239 dienām. Pusfināla spēlē pret Franciju pēc puslaika Brazīlija bija vadībā 2—1, bet pēc tam Pele guva hettriku, kļūstot par jaunāko to paveikušo spēlētāju Pasaules kausā.

1958. gadā Pele kļuva par jaunāko spēlētāju, kas spēlējis Pasaules kausa finālspēlē 17 gadu un 249 dienas vecumā. Finālā viņš guva divus vārtus un Brazīlija pārspēja Zviedriju ar 5—2. Viņa pirmie vārti, kuri iekļāva bumbas pārmešanu pāri aizsargam, kam sekoja precīzs sitiens no gaisa, tika izvēlēti par labākajiem vārtiem Pasaules kausa vēsturē. Pēc spēles beigām Pele uz laukuma zaudēja samaņu un viņam palīgā devās medicīniskais personāls.[12] Pēc atgūšanās viņš bija acīmredzami saviļņots par uzvaru un asarām acīs saņēma savu komandas biedru apsveikumus. Turnīrā viņš guva sešus vārtus četrās spēlēs, ieņemot dalītu otro vietu aiz rekordista Žista Fontēna.

1962. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā 1962. gada Pasaules kausa spēlē pret Meksiku Pele izdarīja piespēli pirmo vārtu guvumā un guva otros vārtus, palielinot rezultātu uz 2-0 pēc tam, kad bija apspēlējis četrus aizsargus. Viņš guva savainojumu, izpildot tālsitienu spēlē pret Čehoslovākiju.[12] Tas liedza viņam turpmāko dalību turnīrā un treneris Aimore Moreira bija spiests veikt vienīgo izmaiņu sākumsastāvā visa turnīra gaitā. Pele vietā spēlēja Amarildu, kurš labi aizvadīja atlikušo turnīru. Tomēr izšķirošo lomu Brazīlijas otrā titula iegūšanā nospēlēja Garinča.

1970. gada Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad Pele tika izsaukts uz Brazīlijas izlasi 1969. gadā, viņš sākotnēji atteicās, bet vēlāk pieņēma piedāvājumu un aizvadīja sešas spēles 1970. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, gūstot sešus vārtus. 1970. gada finālturnīrs Meksikā Pelem bija pēdējais. Brazīlijas sastāvā šim turnīram bija daudz izmaiņu, salīdzinot ar 1966. gada sastāvu. Spēlētāji kā Garinča, Niltons Santušs, Džalma Santušs un Gilmars jau bija beiguši karjeru, bet komanda ar Pele, Rivelinu, Žairzinju, Gersonu, Tostau un Klodoaldu sastāvā tiek uzskatīta par vienu no labākajām komndām futbola vēsturē.[14]

Pirmajā spēlē pret Čehoslovākiju Pele izvirzīja Brazīliju vadībā ar 2-1, tehniski uz krūtīm saņemot tālu Gersona piespēli. Šajā spēlē Pele mēģināja pārspēt vārtsargu Ivo Viktoru ar sitienu no laukuma viduslīnijas un trāpīja tikai nedaudz garām. Brazīlija uzvarēja spēli ar 4—1. Spēlē pret Anglijas izlasi pirmajā puslaika viņš izdarīja lielisku sitienu ar galvu, ko efektīgi atvairīja Gordons Benkss. Otrajā puslaikā viņš izdarīja piespēli Žairzinju vienīgajos spēlē gūtajos vārtos. Pret Rumāniju viņš atklāja rezultātu ar tiešo brīvsitienu ar labo kāju. Vēlāk viņš izvirzīja Brazīliju vadībā ar 3-1 un spēle noslēdzās ar 3-2. Ceturtdaļfinālā pret Peru Brazīlija uzvarēja ar 4—2, Pele izdarīja piespēli Tostau komandas trešajos vārtos. Pusfinālā Brazīlija tikās ar Urugvaju pirmoreiz kopš 1950. gada Pasaules kausa finālspēles. Žairzinju izvirzīja vadībā Brazīliju ar 2—1 un Pele piespēlēja Rivelinu, padarot rezultātu 3—1. Šajā spēlē Pele veica vienu no zināmākajām savām izspēlēm. Tostau izdarīja aizsardzību caururbjošu piespēli, un Urugvajas vārtsargs Ladislao Mazurkiewicz to pamanīja. Vārtsargs metās pretī bumbai, bet Pele pie tās tika pirmais un, tai nepieskaroties, to novirzīja vārtsargam pa kreisi, pats apskrienot pa labo pusi. Pele apskrēja vārtsargu un izdarīja sitienu pagriezienā pret vārtiem, bet sitiens izdevās neprecīzs un bumba aizlidoja gar tālo vārtu stabu.

Brazīlija finālā spēlēja pret Itāliju, kurā Pele ar galvu guva pirmos vārtus, apsteidzot aizsargu Tarčizio Burniču. Viņš izdarīja piespēles Žairzinju un Karlosa Alberto gūtajos vārtos, pēdējie no kuriem tika gūti pēc iespaidīgas komandas saspēles. Brazīlija uzvarēja spēlē ar 4—1, mūžīgi paturot Žila Rimē balvu. Burničs, kurs spēles laikā sedza Pele, pēc spēles izteicās "Es teicu sev pirms spēles, viņš ir veidots no ādas un kauliem, gluži kā ikviens no mums — bet man nebija taisnība".[15]

Copa America[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele spēlēja arī Copa America turnīrā. 1959. gada turnīrā viņš kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar astoņiem vārtiem, Brazīlijai iegūstot otro vietu turnīrā.

Pele pēdējie vārti starptautiskā spēlē bija pret Dienvidslāviju 1971. gada 18. jūlijā Riodežaneiro. Ar Pele sastāvā, Brazīlijas izlase guva 67 uzvaras, izcīnīja 14 neizšķirtus un piedzīvoja 11 zaudējumus, iegūstot trīs Pasaules kausus. Brazīlija nezaudēja nevienā spēlē, kurā laukumā devās gan Pele, gan Garinča.[16]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele pēdas Maracana stadionā

1966. gada 21. februārī Pele apprecēja Rosemeri dos Reis Cholby. Viņam bija divas meitas Kellija Kristina (1967. gada 13. janvāris) un Dženifera (1978.), kā arī dēls Edsons ("Edinju" — mazais Edsons, 1970. gada 27. augusts). Pele šķīrās no sievas 1978. gadā. 2005. gadā Edinju tika arestēts par narkotisku vielu glabāšanu.

Kopš 1994. gada Pele ir precējies ar psihologi un gospeļu dziedātāju Asiriu Lemosu Seiksasu un 1996. gadā kļuva par dvīņu Džošua un Selesta tēvu.

Karjeras statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs Sezona Līgas turnīri Līgā kopā Kausu turnīri Starptautiski klubu turnīri Oficiāli
kopā[17]
Kopā iesk.
dr. spēles
SPS[18] RSPS[18] T. de Prata Camp. Brasil.[18] T. Brasil Copa Libertadores Starpkont. kauss
Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti Sp. Vārti
Santos 1956 0* 0* 0* 0* 2* 2*[19] 2* 2*
1957 14+15* 19+17*[20] 9 5 38* 41* 29* 16* 67* 57*
1958 38 58 8 8 46 66 14* 14* 60* 80*
1959 32 45 7 6 39 51 4* 2* 40* 47* 83* 100*
1960 30 33 3 0 33 33 0 0 0 0 0 0 34* 26* 67* 59*
1961 26 47 7 8 33 55 5* 7 0 0 0 0 36* 48* 74* 110*
1962 26 37 0 0 26 37 5* 2* 4* 4* 2 5 13* 14* 50* 62*
1963 19 22 8 14 27 36 4* 8 4* 5* 1 2 16 16* 52* 67*
1964 21 34 4 3 25 37 6* 7 0* 0* 0 0 16* 13* 47* 57*
1965 30 49 7 5 37 54 4* 2* 7* 8 0 0 18* 33* 66* 97*
1966 14 13 0* 0* 14* 13* 5* 2* 0 0 0 0 19* 16* 38* 31*
1967 18 17 14* 9* 32* 26* 0 0 0 0 0 0 32* 26* 65* 56*
1968 21 17 17* 11* 38* 28* 0 0 0 0 0 0 38* 28* 73* 55*
1969 25 26 12* 12* 37* 38* 0 0 0 0 37* 38* 61* 57*
1970 15 7 13* 4* 28* 11* 0 0 0 0 28* 11* 54* 47*
1971 19 8 21 1 40 9 0 0 0 0 40 9 72* 29*
1972 20 9 16 5 36 14 0 0 0 0 36 14 74* 50*
1973 19 11 30 19 49 30 0 0 0 0 49 30 66* 52*
1974 10 1 17 9 27 10 0 0 0 0 27 10 49* 19*
Kopā 412 470 53 49 56* 36* 84 34 605* 589* 33 30 15 17[21] 3 7 656 643 1120 1087
  • Tumši pelēka šūna norāda, ka attiecīgajā gadā šis turnīrs nenotika.
  • * norāda, ka skaitlis iegūts no Santos spēļu saraksta rsssf.com un šī saraksta.
Klubs Sezona NASL Citi Kopā
Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
NY Cosmos 1975 9 5 14* 10* 23* 15*
1976 24 15 18* 11* 42* 26*
1977 31 17 11* 6* 42* 23*
Kopā 64 37 43* 27* 107* 64*

Kinoaktiera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Os Estranhos (1969.) (TV seriāls)
  • O Barão Otelo no Barato dos Bilhões (1971.)
  • A Marcha (1973.)
  • Os Trombadinhas (1978.)
  • Escape to Victory (1981.)
  • A Minor Miracle (1983.)
  • Pedro Mico (1985.)
  • Os Trapalhões e o Rei do Futebol (1986.)
  • Hotshot (1987.)
  • Solidão, Uma Linda História de Amor (1990.)
  • Mike Bassett: England Manager (2001.)
  • ESPN SportsCentury (2004.)
  • Pelé Eterno (2004.) - dokumentāla filma par Pele karjeru

Pēc futbola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pele (no labās) kopā ar Brazīlijas prezidentu Luizu Inasio da Silvu un pirmo lēdiju Marisu 2004. gada 13. jūlijā

Šobrīd Pele zīmolu pārstāv kompānija Prime Licensing, ko izveidoja viņa ilggadējs draugs un modes uzņemējs Žozē Alvešs de Araujo. Bez tam viņš pārvalda arī Pele līgumus ar Puma AG, Pelestation, QVC, Fremantle Media, Pele L'uomo un Pele Arena kafejnīcas.[22]

Nozīmīgākā Pele darbība pēc karjeras beigšanas ir viņa darbs kā dažādu organizāciju vēstniekam. 1992. gadā Pele kļuva par ANO ekoloģijas un vides vēstnieku.

1995. gadā viņam piešķīra Brazīlijas Zelta medaļu par īpašiem sasniegumiem sportā, Brazīlijas prezidents Fernando Henrike Kardoso iecēla viņu "Ārkārtas sporta ministra amatā" un viņš kļuva arī par UNESCO labas gribas vēstnieku. Šajā laikā viņš ierosināja likumdošanas izmaiņas, lai cīnītos ar korupciju Brazīlijas futbolā, kuras kļuva zināmas ar nosaukumu Pele likums. Pele pameta šo amatu 2001. gadā, kad pats tika apsūdzēts par līdzdalību korupcijas skandālā, lai arī tas netika pierādīts.[23] 1997. gadā viņam tika piešķirts britu goda bruņinieka tituls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. NASL Player Profile – Pele. Nasljerseys.com. Atjaunināts: 12 June 2010.
  2. Edson Arantes do Nascimento "Pelé" – Goals in International Matches Rsssf.com. Retrieved 1 May 2011
  3. Pelé Eterno — Pele Forever. Universal Studios.
  4. Pelé still in global demand. CNN Sports Illustrated (2002-05-29). Atjaunināts: 2008-05-30.
  5. The 2010 TIME 100 - TIME
  6. Pelé, King of Futbol. ESPN. Atjaunināts: 2006-10-01.
  7. "Dedico este gol às criancinhas". Gazeta Esportiva. Atjaunināts: 2008-05-30.
  8. The Time 100, Heroes and icons — Pelé. Time (1999-06-14). Atjaunināts: 2006-10-01.
  9. Edison Arantes do Nascimento (2006). Pelé: The Autobiography, Sleeve. Simon & Schuster UK Ltd, London. ISBN 0-7432-7582-9
  10. LANCENET:// O Campeão da Rede
  11. Biography — Edson Arantes "Pelé" Nascimento. Article on frontfoot.co.za. Atjaunināts: 2006-10-01.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 Anibal Massaini Neto (Director/Producer), (2004). Pelé Eterno [Documentary film]. Brazil: Anima Produções Audiovisuais Ltda. International: Universal Studios Home Video.
  13. Šo sasniegumu pārspēja Ziemeļīrijas pārstāvis Normens Vaitsaids 1982. gada Pasaules kausā.
  14. Andrei S. Markovits, Steven L. Hellerman. (2001) Offside: Soccer and American Exceptionalism, Princeton University Press. p. 229. ISBN 0-691-07447-X.
  15. Pelé, King of futbol, ESPN
  16. Vienīgā starptautiskā spēle, ko Garinča zaudēja, bija pret Ungāriju 1966. gada Pasaules kausā, 1—3, kurā Pele nespēlēja savainojuma dēļ. Skatīt Garinčas biogrāfiju Starptautiskās Futbola slavas zāles lapā (angliski).
  17. Tā kā draudzības spēles oficiālā statistikā neiekļauj, šie skaitļi norāda Pele gūtos vārtus un aizvadītās spēles bez draudzības spēlēm.
  18. 18,0 18,1 18,2 Visa statistika, kas attiecas uz Pele gūtajiem vārtiem no 1957. līdz 1974. gadam SPS, RSPS un Campeonato Brasileiro ir ņemta no http://soccer-europe.com/Biographies/Pele.html. "Soccer Europe" apkopoja šo sarakstu no http://www.rsssf.com (The Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation). Pilns Pele vārtu saraksts apskatāms http://pele.m-qp-m.us/english/pele_statistics.shtml.
  19. Pele pirmās divas spēles Santos sastāvā tiek uzskatītas par draudzības spēlēm. Par tam nav ierakstu nevienā no turnīriem, kas atrodami rsssf.com.
  20. 1957. gadā Sanpaulu čempionāts bija sadalīts divās daļās, Série Azul un Série Branca. Pirmajā daļā Pele guva 19 vārtus 14 spēlēs un otrajā 17 vārtus 15 spēlēs. Skatīt http://paginas.terra.com.br/esporte/rsssfbrasil/tables/sp1957.htm
  21. Visa statistika, kas attiecas uz Pele gūtajiem vārtiem no 1957. līdz 1974. gadam Taça de Prata, Taça Brasil un Copa Libertadores ņemta no http://soccer-europe.com/Biographies/Pele.html. "Soccer Europe" apkopoja šo sarakstu no http://www.rsssf.com (The Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation), bet nesniedza sadalījumu pa sezonām. Pilns Pele vārtu saraksts apskatāms http://pele.m-qp-m.us/english/pele_statistics.shtml.
  22. Official website of Prime Licensing. Retrieved 19 November 2008.
  23. Pelé slips from Brazil pedestal, The Observer, 25. novembris, 2001.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]