PCI

Vikipēdijas lapa
Pieci 32bitu PCI sloti uz pamatplates

PCI (angļu: Peripheral Component Interconnect) ir kopnes saskarne kas paredzēta dažādu datora ierīču pieslēgšanai datora mātesplatei. PCI kartes konfigurēšana ir automātiska (plug and play). PCI ierīces var būt divu veidu: iebūvētās (iebūvētas pamatplatē) un paplašināšanas kartes (expansion card), kuras sprauž PCI slotos. PCI eksistē vairāki paveidi, kas atšķiras ar darba spriegumu, maģistrāles platumu un darba frekvenci. Mūsdienās izplatītākā versija lieto 3,3V, 32bitus un 33MHz. Šajam variantam maksimālā datu caurlaidība ir 133MB/s.

PCI tika standartizēts 20. gs. 90. gadu sākumā, taču plašu izplatību guva tikai 90. gadu vidū. Sākumā šo plaši lietoja videokaršu pieslēgšanai, taču jau 90. gadu beigās izplatītāko PCI maģistrāles paveidu caurlaidība bija par mazu un šādiem mērķiem izstrādāja modificētu standartu - AGP. Mazjaudīgām videokartēm PCI lieto joprojām, jo uz pamatplates parasti ir vairāki PCI sloti un šādā veidā, ja nepieciešams, var pieslēgt vairākas videokartes. PCI lieto arī lai pieslēgtu tīkla kartes. Tad, kad 21. gs. sākumā parādījās gigabita tīklakartes, tām arī PCI caurlaidība bija gandrīz par mazu. Sākumā to risināja vai nu lietojot PCI paveidus ar lielāku caurlaidību vai arī lietoja iebūvētās tīklakartes. Vēlāk sāka lietot PCI-express. PCI lieto arī lai pieslēgtu iekšējos modemus un skaņas kartes. Agrāk šādas ierīces mēdza slēgt pie ISA, jo tām nav nepieciešama liela datu caurlaidība, bet tas standarts zaudēja izplatību.

21. gs. sākumā tika izstrādāts jauns standarts (PCI-Express), kas lieto PCI kanāla slāņa protokolu un ir bāzēts uz virknes komunikācijam (atšķirībā no PCI, kas ir paralēls). Jaunākajām pamatplatēm PCI slotu skaitu samazina uz PCI-ex slotu skaita rēķina.