Peroksisērskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Peroksisērskābe
Caro's-acid-3D-balls.png
Peroksisērskābes molekulas modelis
Peroxomonoschwefelsäure.svg
Peroksisērskābes struktūrformula
Citi nosaukumi: Karo skābe, peroksimonosērskābe,
monoperoksisērskābe,
peroksomonosērskābe
CAS numurs: 7722-86-3
Ķīmiskā formula: H2SO5
Molmasa: 114,04 g/mol
Blīvums: 1700 - 1800 kg/m3
Kušanas temperatūra: 45 °C
Viršanas temperatūra: sadalās
Šķīdība ūdenī: ļoti labi šķīstoša

Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
  • Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O

Ķīmiskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karo skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.

Hazard F.svg
Saskarē ar peroksisērskābi daudzas organiskās vielas var uzliesmot!

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Peroksimonosērskābe