Peroksisērskābe

Vikipēdijas lapa
Peroksisērskābe

Peroksisērskābes molekulas modelis

Peroksisērskābes struktūrformula
Citi nosaukumi Karo skābe, peroksimonosērskābe,
monoperoksisērskābe,
peroksomonosērskābe
CAS numurs 7722-86-3
Ķīmiskā formula H2SO5
Molmasa 114,04 g/mol
Blīvums 1700 - 1800 kg/m3
Kušanas temperatūra 45 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī ļoti labi šķīstoša

Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
  • Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karo skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)