Peroksisērskābe
Vikipēdijas raksts
| Peroksisērskābe | |
|---|---|
Peroksisērskābes molekulas modelis Peroksisērskābes struktūrformula |
|
| Citi nosaukumi: | Karo skābe, peroksimonosērskābe, monoperoksisērskābe, peroksomonosērskābe |
| CAS numurs: | 7722-86-3 |
| Ķīmiskā formula: | H2SO5 |
| Molmasa: | 114,04 g/mol |
| Blīvums: | 1700 - 1800 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 45 °C |
| Viršanas temperatūra: | sadalās |
| Šķīdība ūdenī: | ļoti labi šķīstoša |
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe. Karo skābe ir bezkrāsaina kristāliska viela.
Satura rādītājs |
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Peroksisērskābi atklājis vācu ķīmiķis Henrihs Karo 19. gadsimta beigās.
Iegūšana[izmainīt šo sadaļu]
- Hlorsulfonskābei reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu:
- H2O2 + ClSO2OH → H2SO5 + HCl
- Iedarbojoties ar sērskābi uz kālija persulfātu[1]:
- K2S2O8 + H2SO4 + H2O → H2SO5 + KHSO4
- Koncentrētam ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar sērskābi:
- H2O2 + H2SO4 → H2SO5 + H2O
Ķīmiskās īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Karo skābe ir spēcīgs oksidētājs. Piemēram, tā oksidē anilīnu līdz nitrobenzolam, jodīdjonus līdz brīvam jodam, bet reakcijā ar acetonu veidojas acetona peroksīds.
| Saskarē ar peroksisērskābi daudzas organiskās vielas var uzliesmot! |
Izmantošana[izmainīt šo sadaļu]
Peroksisērskābi lieto peldbaseinu ūdens dezinfekcijai, bet tās sāļus (peroksisulfātus) izmanto kā oksidētājus, koksnes delignifikācijai (lignīna atdalīšanai), kā kodinātājus, polimerizācijas iniciatorus, eļļu balinātājus un augsnes uzlabotājus.
Literatūra[izmainīt šo sadaļu]
- N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 340. lpp.
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества М., Химия, 1974, 178. — 179. lpp. (krieviski)