Piena Ceļš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piena Ceļa struktūra mākslinieka skatījumā

Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (grieķu: Γαλαξίας, Galaxías; γάλα, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā. Šīs galaktikas Oriona spirālzarā atrodas arī mūsu Saules sistēma. No Zemes mūsu galaktika ir redzama kā gaišāka josla naksnīgajās debesīs, un šis izskats arī ir devis iedvesmu nosaukt to par "Piena Ceļu". Pēc citu tālu zvaigžņu sistēmu atklāšanas šis grieķu cilmes vārds tika dots, lai apzīmētu šīs sistēmas. Lielais Magelāna mākonis ir tuvākā galaktika Piena Ceļa galaktikai.[1]

Piena Ceļa diametrs ir apmēram 30 000 parseku, un tajā atrodas ap 200–400 miljardu zvaigžņu.[nepieciešama atsauce] Galaktikas masa tiek vērtēta aptuveni 5,8 x 1011 (580 miljardu) Saules masu.[nepieciešama atsauce]

Piena Ceļš ir redzams kā gaiša josla pār naksnīgo debesjumu

Vislabākais laiks, kad var novērot Piena Ceļu, ir jūnija un jūlija mēneši, bet vissliktāk to var novērot decembrī un janvārī, jo šajā laikā Saule atrodas starp Zemi un galaktikas centru. Ar neapbruņotu aci Piena Ceļu var novērot kā gaišu joslu, kas stiepjas pāri debesjumam caur 12 zvaigznājiem: caur Strēlnieku (šajā zvaigznājā atrodas galaktikas centrs), Ērgli, Gulbi, Kasiopeju, Perseju, Vedēju, Dvīņiem, Orionu, Kuģa Ķīli, Centauru, Dienvidu Krustu un Skorpionu. To veido galaktikas zvaigžņu vājā gaisma. Arī tās zvaigznes, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci, atrodas mūsu Galaktikā. Piena Ceļa galaktika attiecībā pret debess ekvatoru atrodas aptuveni 63° leņķī.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Piena Ceļš slēpj noslēpumainu galaktiku (latviski). Diena.lv. Atjaunināts: 2011-07-28.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]