Piens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glāze piena

Piens ir balts šķidrums, kas satur taukvielas un ko izstrādā zīdītāju piena dziedzeri. Tas ir zīdītāju mazuļu vienīgā pārtika, kamēr tie nav spējīgi izmantot citu barību.

Sākotnējais laktācijas piens, ko sauc par jaunpienu vai pirmpienu, satur mātes imunoglobulīnu jeb antivielas. Tādējādi mazulim samazinās saslimšanas risks. Dažādām sugām piena sastāvdaļas atšķiras, tomēr tas satur daudz piesātināto taukskābju, olbaltumvielas, kalciju un C vitamīnu.

Patērēšanas veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv divi atšķirīgi piena patērēšanas veidi: piens kā dabisks uztura avots zīdītāju mazuļiem un piens kā pārtikas produkts, ko cilvēki iegūst no citu sugu dzīvniekiem un lieto dažādos vecumos.

Barība zīdītāju mazuļiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazlēns barojas ar mātes pienu.

Gandrīz visi zīdītāji saviem mazuļiem pienu baro zīdot no krūts - vai nu tieši no krūts vai arī cilvēku gadījumā - izslaucot pienu un izmantojot to vēlāk. Dažās kultūrās gan vēsturiski, gan arī mūsdienās bērni tiek baroti no krūts līdz pat septiņu gadu vecumam.[1]

Pārtikas produkts cilvēkiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzās pasaules kultūrās īpaši Rietumu pasaulē cilvēki turpina lietot pienu pēc bērnības - lietojot citu dzīvnieku pienu (īpaši govs) kā pārtikas produktu. Gadu simtiem ilgi govs piens ticis pārstrādāts tādos piena produktos kā krējums, sviests, kefīrs, jogurts, saldējums, biezpiens un siers. Industriālās zinātnes sasniegumu dēļ mūsdienās var iegūt arī kazeīnu, sūkalu olbaltumvielas, laktozi, kondensēto pienu, pulverveida pienu (piena pulveris) un dažādas citas pārtikas piedevas un produktus.

Desmit galvenās piena patērētājvalstis (uz vienu cilvēku 2006. gadā)
Valsts Litri Siers (kg) Sviests(kg)
Karogs: Somija Somija 183,9 19,1 5,3
Karogs: Zviedrija Zviedrija 145,5 18,5 1,0
Karogs: Īrija Īrija 129,8 10,5 2,9
Karogs: Nīderlande Nīderlande 122,9 20,4 3,3
Karogs: Norvēģija Norvēģija 116,7 16,0 4,3
Karogs: Spānija Spānija 119,1 9,6 1,0
Karogs: Šveice Šveice 112,5 22,2 5,6
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 111,2 12,2 3,7
Karogs: Austrālija Austrālija 106,3 11,7 3,7
Karogs: Kanāda Kanāda 94,7 12,2 3,3
Avots: Introduction to Dairy Science and Technology: Milk History, Consumption, Production, and Composition

Cilvēki ir izņēmums dabiskajā pasaulē, jo tie lieto pienu arī tad, kad ir jau pieauguši. Vairums cilvēku pēc mazotnes zaudē spēju pilnībā pārstrādāt pienu (t.i. tie iegūst laktozes nepanesamību). Laktozes cukuru satur tikai piens, forsītiju ziedi un atseviški tropiskie krūmi. Visvairāk laktāzes - enzīmu, kas nepieciešami laktozes sašķelšanai, organismā ir īsi pēc piedzimšanas un tad to daudzums pakāpeniski samazinās, ja vien piens netiek lietots regulāri.[2] No otras puses - tai sabiedrības daļai, kuru organisms spēj sašķelt laktozi, nereti nav problēmuj pārstrādāt domestificēto dzīvnieku pienu - ne tikai govs, bet arī aitas, kazas, jaka, ūdensbifeļa, ķēves un kamieļa.

Ar jēdzienu piens apzīmē arī baltus šķidrumus, ko iegūst no sojas pupiņām, rīsiem, mandelēm un kokosriekstiem. Pat atvemtais šķidrums, ko izstrādā gremošanas trakta augšgalā esošie kakla dziedzeri un ko baloži baro saviem mazuļiem tiek dēvēts par "guzas pienu", kaut arī tam ir maz saistības ar zīdītāju pienu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holšteinas šķirnes liellops - mūsdienu piena industrijā visbiežāk izmantotā šķirne

Zīdīšana aizsākās placentāļu rašanās laikā. Kaut arī precīzs laiks nav zināms, mūsdienu dzīvnieku tiešie senči visai līdzinājās kloākaiņiem tostarp pīļknābjiem. Šādiem dzīvniekiem mūsdienās pienveidīgs šķidrums rodas dziedzeros, kas atrodas uz ādas virsmas, taču tiem trūkst krūtsgalu, ar kuru palīdzību barot mazuļus pēc izšķilšanās no olām. Līdzīgi arī somaiņiem, kas ir kloākaiņu tuvākie radinieki rodas pienam līdzīgs šķidrums no knupjveidīga orgāna, kas atrodas to "somās". Par senāko zināmo placentāļu tiešo senci tiek uzskatīts eomaija (angļu: eomaia) - neliels radījums, kas atgādina grauzējus, par kuriem uzskata, ka tie dzīvojuši pirms 125 miljoniem gadu Krīta periodā. Visticamāk arī tam tāpat kā mūsdienu placentāļiem radās šķidrums, ko varētu uzskatīt par pienu.

Meitene slauc govi

Pirmie zināmie gadījumi, kad cilvēki lietojuši citu sugu pienu ir saistāmi ar dzīvnieku pieradināšanas (domestificēšanas) laika sākumu. Govs pienu cilvēki pārtikā pirmoreiz lietoja Tuvajos Austrumos. Kazas un aitas tika pieradinātas Tuvajos Austrumos aptuveni 8 līdz 9 tūkstotošus gadu pirms mūsu ēras[nepieciešama atsauce]. Aitas un kazas ir atgremotājdzīvnieki: zīdītāji, kas pielāgojušies sausas zāles barībai, kuru cilvēka organisms nespēj pārstrādāt. Iespējams, šos dzīvniekus sākotnēji turēja gaļas un ādu iegūšanai.[nepieciešama atsauce], taču turēšana ar nolūku iegūt pienu izrādījās efektīvāks zāļaino ganību teritoriju izmantošanas veids pārtikas ieguvei: gaļas iegūšanai nogalināta dzīvnieka uzturvērtība varētu tikt salīdzināta ar vienā gadā iegūstama piena vērtību no tā paša dzīvnieka, kas pienu turpinās ražot gadiem ilgi.[3]

Ap 7000. gadu p.m.ē. Turcijas teritorijā tika audzēti liellopi. Neolīta laikmeta skeletu DNS pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka cilvēki Eiropas ziemeļdaļā nevarēja lietot pienu, jo tiem trūka gēnu, kas nodrošina laktozes pārstrādāšanu organismā. Zinātnieki uzskata, ka visticamāk, sākoties piena iegūšanai cilvēkā organismā notikušas ģenētiskas mutācijas, kas radīja iespēju pārstrādāt pienu.[4] siera un sviesta lietošana izplatījās Eiropā un daļā Āzijas un daļā Āfrikas. Pieradinātās govis, kas agrāk apdzīvoja lielu Eirāzijas daļu, lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā tika ieviestas Eiropas kolonijās.[nepieciešama atsauce]

Citu dzīvnieku piens[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazas piens tiek izmantots siera un citu produktu ieguvei.

Neskaitot govis, pienu cilvēki iegūst arī no šādiem dzīvniekiem:

Atkarībā no zīdītāja mainās arī piena sastāvs.[5]

Dažādu zīdītāju piena ķīmiskais satāvs:

Zīdītājs Olbaltumvielas, % Tauki, % Ogļhidrāti, %
Cilvēks 1,2 3,8 7,0
Ķēve 2,2 1,7 6,2
Govs 3,5 3,7 4,8
Bifelis 4,0 7,5 4,8
Kaza 3,6 4,1 4,7
Aita 5,8 7,9 4,5

Krievijā un Zviedrijā pienu mēdz ņemt arī no aļņiem.[6] Ēzeļu un ķēvju pienam ir zemākais tauku saturs, savukārt airkājiem (piemēram, roņiem) pienā ir 50% tauku.[7] Arī vaļu piens, ko cilvēki nelieto, satur līdz pat 50% tauku.[8][9] Taču šāds tauku piesātinājums vaļveidīgajiem nav raksturīgs to lielā izmēra dēļ, jo piemēram, jūrascūciņu pienā ir aptuveni 46% tauku.[10]

Cilvēku piens netiek ražots vai izplatīts industriāli vai komerciāli, tomēr pastāv piena bankas, kas pieņem ziedoto pienu un nodrošina ar to mazuļus, kam cilvēku piens dažādu iemeslu dēļ ir noderīgs (priekšlaicīgi dzimušajiem, alerģiskiem mazuļiem vai tiem, kas slimo ar iedzimtām vielmaiņas kaitēm u.tml.).

Visu pārējo zīdītāju mātītēm rodas piens, taču no tā reti vai nekad netiek gatavoti piena produkti cilvēkiem.

Ražošana mūsdienās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

10 lielākās valstis pēc piena saražojuma 2005. gadā
(tūkstošos tonnu)
Karogs: Indija Indija 91,940
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 80,264
Karogs: Ķīna Ķīna 32,179
Karogs: Krievija Krievija 31,144
Karogs: Pakistāna Pakistāna 29,672
Karogs: Vācija Vācija 28,487
Karogs: Francija Francija 26,133
Karogs: Brazīlija Brazīlija 23,455
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 14,577
Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande 14,500
Kopā pasaulē 372,353
Avots: UN Food & Agriculture Organisation

Mūsdienu Rietumu pasaulē govs piens tiek ražots industriālos mērogos. Tas ir visvairāk lietotais piena veids Rietumu pasaulē. Tā sauktajās attīstītajās valstīs absolūti lielāko daļu piena iegūst ar komerciālajā piensaimniecībā izmantotajām autmātiskās slaukšanas iekārtām. Tiek veidotas īpaša veida liellopu šķirnes, no kurām var iegūt vairāk piena, piemēram, Holšteinas šķirnes govis. Tiek uzskatīts, ka 90% no ASV un 85% no Apvienotās Karalistes liellopiem ir tieši Holšteinas šķirnes govis.[11] Visvairāk piena produktu mūsdienās saražo Indija, ASV.[12] un Ķīna. Piena lopkopībai ir nozīmīga loma arī Latvijā.

Uzturvērtība un veselības aspekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piens satur kalciju, vitamīnus un citas derīgas vielas, tādēļ tradicionāli uzskatāms par vērtīgu pārtikas produktu. Tomēr piena tauki satur daudz piesātināto taukskābju, kas nav vēlamas uzturā un paaugstina holesterīna līmeni organismā, tāpēc labāk lietot uzturā piena produktus, kas satur mazāk piena tauku (piemēram, paniņas).

Nesenā Hārvarda Sabiedrības veselības skolas zinātnieku atzinumā par kalcija uzņemšanu un piena ietekmi uz veselību secināts, ka piens nav labākais kalcija avots un to ieteicams aizstāt ar augu izcelsmes kalcija avotiem (kacenkāpostiem, krokoto lapu kāpostiem, pupiņām un citiem pākšaugiem u.c.). Pētnieki minējuši vairākus iemeslus, kādēļ no piena ieteicams izvairīties: laktozes nepanesība, augsts piesātināto tauku saturs, iespējams olnīcu vēža un prostatas vēža risks.[13]


Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. . . . or just go with the flow?. The Times, May 5, 2005.
  2. McGee, Harold (1984). "Milk and Dairy Products" (English). On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen. New York: Charles Scribner's Sons. 3-53. lpp. ISBN 0-684-18132-0.
  3. McGee, 8-10
  4. http://news.bbc.co.uk/2/hi/health/6397001.stm Early man 'couldn't stomach milk
  5. Dairy processing handbook. Tetra Pak. 1995
  6. "Moose milk makes for unusual cheese". The Globe and Mail. 26 June 2004. Atjaunināts: 2007-08-27.
  7. Milk From Cows and Other Animals, web page by Washington Dairy Products Commission
  8. MSN encarta
  9. livescience.com
  10. Morales, Edmundo (1995). The Guinea Pig : Healing, Food, and Ritual in the Andes. University of Arizona Press. ISBN 0-8165-1558-1.
  11. McGee, Harold (1984). "Milk and Dairy Products", On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen (in English). New York: Charles Scribner's Sons, p. 12. ISBN 0-684-18132-0.
  12. FAO Food outlook: International dairy product prices are turning down: how far, how fast? FAO online publication, 1 June 2006
  13. Hārvardas pētnieki: piens nav labākais kalcija avots (tulkojums latviešu valodā).