Pijs II

Vikipēdijas lapa
Pijs II
Pontifikāta sākums 1458. gada 19. augusts
Pontifikāta beigas 1464. gada 14. augusts
Priekštecis Kaliksts III
Pēctecis Pāvils II
Kārtas
Ordinācija 1447. gada 4. martā
Iesvētīšana 1447. gada 15. augustā
iesvētījis Huans Karvahals
Iecelšana par kardinālu 1456. gada 17. decembrī
iecēlis Kaliksts III
Personiskā informācija
Dzimtais vārds Enea Silvio Pikolomīni
Dzimis 1405. gada 18. oktobrī
Korsinjāno, Sjēnas Republika
Miris 1464. gada 14. augustā (58 gadu vecumā)
Ankona, Pāvesta valsts
Citi pāvesti ar vārdu Pijs

Pijs II (latīņu: Pius PP. II, itāļu: Pio II; dzimis Enea Silvio Bartolomeo Pikolomīni (itāļu: Enea Silvio Bartolomeo Piccolomini, latīņu: Aeneas Silvius Bartholomeus) 1405. gada 18. oktobrī, miris 1464. gada 14. augustā) bija itāļu humānists un Romas pāvests no 1458. gada 19. augusta līdz savai nāvei.

Pontifikāta laikā centās apvienot Eiropu krusta karos pret turkiem. Viņš ir vienīgais pāvests, kas sava pontifikāta laikā sarakstījis autobiogrāfiju (13 grāmatas). Pirms kļūšanas par priesteri bijis pazīstams ar saviem erotiskajiem literatūras darbiem.[1]

Pija II priekštecis bija Kaliksts III, bet pēctecis — Pāvils II.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nigel Cawthorne. Sex Lives of the Popes. London : Prion, 1996. 151. lpp. ISBN 185375207X.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]