Pink Floyd

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pink Floyd
Pink Floyd
Pink Floyd 1968. gadā. No kreisās: Niks Meisons, Sids Barets, Deivids Gilmors, Rodžers Voterss, Ričards Raits.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kembridža, Apvienotā Karaliste
Žanri progresīvais roks
psihodēliskais roks
Darbības gadi 1964—1994
Izdevēji Harvest, Capitol, Columbia
Mājaslapa pinkfloyd.co.uk
Bijušie dalībnieki
Deivids Gilmors
Niks Meisons
Ričards Raits
Rodžers Voterss
Sids Barets
Bobs Klouss

Pink Floyd ir angļu rokmūzikas grupa, kura sākotnēji ieguva ievērību ar tās izpildīto psihodēlisko un speisroka mūziku, bet vēlāk ar progresīvā roka mūziku. Pink Floyd ir atpazīstami arī ar filozofiskajiem dziesmu vārdiem, skaņas eksperimentēšanu, inovatīvo albuma vāku mākslu un sīki izstrādātu sniegumu auditorijas priekšā. Pink Floyd ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem mūzikas vēsturē. Kopumā visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 210 miljoni albumi,[1][2][3] no kuriem lielākā daļa, aptuveni 74,5 miljoni, ir pārdoti Savienotajās Valstīs.[4] Īpašus panākumus Pink Floyd guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un The Wall (1979).

Grupas darbību mēdz iedalīt vairākos posmos, 1964. gadā grupu izveidoja un vadīja Sids Barets, no 1968. gada vadību sāka pārņemt Rodžers Voterss, kura laikā Pink Floyd ieguva īpašu slavu un kritiķu atzinību (Dark Side of the Moon, Wish You Were Here, Animals, The Wall). 1985. gadā Voterss paziņoja, ka grupa sevi izsmēlusi un savu darbību pārtrauc, taču pārējie grupas locekļi turpināja uzstāties ar Pink Floyd nosaukumu. Voterss tiesā mēģināja panākt, lai grupai nebūtu tiesību lietot nosaukumu Pink Floyd, taču tiesa lēma par labu pārējiem grupas dalībniekiem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964—1968[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pink Floyd pirmsākumi saistāmi ar 1964. gadā izveidotu grupu Tea Set, kurā ietilpa Rodžers Voterss, Niks Meisons, Riks Raits un Bobs Klouss. Kad grupai pievienojās Sids Barets, pēc viņa ierosinājuma grupa tika pārdēvēta par The Pink Floyd Sound par godu diviem Bareta iecienītiem blūza mūziķiem: Pinkam Andersonam un Floidam Kaunsilam. Ar laiku artikuls un vārds Sound tika atmesti.

1967. gadā grupai atnāk pirmie panākumi — Bareta sacerētās dziesmas Arnold Layne un See Emily Play izdotas singlu veidā iekaro Lielbritānijas topu desmitnieku. Tam seko arī debijas albums The Piper at the Gates of Dawn, kurā Pink Floyd parāda savu Londonas UFO klubā noslīpēto meistarību speisroka un psihodēlijas radīšanā, ar tādām kompozīcijām kā Astronomy Domine un Interstellar Overdrive.

Grupas panākumu ceļā rodas problēmas — pieaugošās popularitātes un dažādu apreibinošu vielu lietošanas iespaidā pasliktinās Sida Bareta psihiskā veselība un viņam rodas pat problēmas normāli nospēlēt koncertos. Līdz ar to grupā tiek pieņemts otrs ģitārists — kādreizējais grupas Jokers Wild dalībnieks Deivids Gilmors, kam sākotnēji bija atvēlēta koncertu mūziķa loma grupā, Baretam saglabājot galvenā dziesmu autora funkcijas. Tomēr izrādās, ka Baretam arī komponēšana sagādā problēmas, kā rezultātā viņa un grupas ceļi šķiras. 1968. gadā iznākušajā albumā A Saucerful of Secrets Barets ir autors vairs tikai vienai kompozīcijai — Jugband Blues, un pat tajā ir skaidri jaušama viņa psihes straujā mainīšanās. Bareta vokāli un ģitāras partijas parādās gan arī vairākās citās albuma dziesmās, tomēr ir skaidrs, ka grupai, kas savas pastāvēšanas pirmajos gados ir paļāvusies gandrīz pilnībā tikai uz Bareta ģēniju, ir jāmeklē jauni risinājumi izaugsmei.

1968—1983[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par jauno grupas līderi kļūst Rodžers Voterss, lai gan pāreja no Bareta vadītas grupas uz Votersa vadītu grupu ieilgst, tā rezultātā tādos albumos kā More, Ummagumma, Atom Heart Mother, Meddle, Obscured by Clouds dziesmu sacerēšanā aktīvi piedalās visi četri grupas dalībnieki, tomēr Bareta laika panākumus atkārtot neizdodas. Lielais grupas izrāviens notiek ar 1973. gada albumu Dark Side of the Moon, kurā vadību grupā jau diezgan izteikti ir pārņēmis Voterss, kas kļuvis par galveno tekstu autoru un pamazām sacer arī arvien lielāku daļu melodiju. Dark Side of the Moon izceļas ar milzīgu daudzumu dažādu izmantotu skaņas efektu, revolucionāru producēšanas rezultātu un vairākām popmūzikas auditoriju piesaistošām kompozīcijām, kas Pink Floyd padara par vienu no populārākajām grupām pasaulē.

Atkārtot Dark Side of the Moon panākumus nav viegli, tāpēc nākamā albuma ierakstīšanas process ievelkas, un arī rezultāts — albums Wish You Were Here lielākoties tiek atzīts par mazāk spožu kā tā priekšgājējs.[nepieciešama atsauce] Albums tiek veltīts kontaktu ar saviem kādreizējajiem grupas biedriem pavisam zaudējušajam Sidam Baretam, kas negaidīti parādās grupas studijā šī albuma ierakstīšanas laikā. 1977. gada Animals Voterss sacer kā variāciju par Džordža Orvela Dzīvnieku fermu.

Līdzās Dark Side of the Moon par otru grupas karjeras augstāko punktu lielākoties tiek atzīts 1979. gadā iznākušais dubultalbums The Wall, kurā Voterss jau ir tik lielā mērā pārņēmis grupu savos grožos, ka pat albuma bukletā viņa vārds tiek nošķirts no pārējiem tās dalībniekiem. Tāpat kā Dark Side of the Moon, The Wall kļūst par vienu no visu laiku pārdotākajiem mūzikas albumiem, bet to pavadošā tūre, kuras koncertos tiek veidota simboliska siena starp grupu un skatītājiem — par vienu no grandiozākajiem notikumiem rokmūzikas vēsturē.[nepieciešama atsauce]

Tomēr pēc šī albuma ierakstīšanas Voterss piespiež[nepieciešama atsauce] Ričardu Raitu grupu atstāt, apgalvojot, ka Raita līdzdalība tāpat pēdējos gados bijusi minimāla. Šo nesaskaņu dēļ nākamais grupas albums iznāk tikai četrus gadus pēc The Wall. The Final Cut kļūst par pēdējo Votersa dominēto ierakstu un tas turpina The Wall aizsākto kara tematiku. Meisona un Gilmora līdzdalība šajā ierakstā ir minimāla, Voterss ir ne tikai visu dziesmu mūzikas un teksta autors, bet arī instrumentālā loma pārējiem grupas dalībniekiem šajā albumā ir ievērojami ierobežota.

1985—1994[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc The Final Cut iznākšanas, 1985. gadā, tika paziņots par Pink Floyd pastāvēšanas beigām. Tomēr Gilmors vēlāk izvēlējās grupas nosaukumu saglabāt un tiesā atkaroja šo nosaukumu no Votersa (kurš gan nebija plānojis uzstāties kā Pink Floyd), zaudējot gan tiesības koncertos izmantot The Wall atribūtiku. 1987. gadā Gilmors un Meisons kā Pink Floyd izdod jaunu albumu — A Momentary Lapse of Reason, kas kļūst komerciāli veiksmīgs. Nākamo Pink Floyd albumu nākas gaidīt 7 gadus. 1994. gadā izdotais The Division Bell pagaidām ir arī pēdējais grupas albums un par spīti kopīgai Pink Floyd un Rodžera Votersa dalībai koncertā Live 8 pagaidām grupa nav paziņojusi par atkalapvienošanos.

Sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamata raksts: Pink Floyd diskogrāfija

Studijas albumi
Koncertalbumi
Ievērojamākās dziesmas

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Pink Floyd
  1. (angliski) West-Soley, Richard (2006-02-05). "Former participants make top 20 ESC stars top sales chart". esctoday.com. Atjaunināts: 2008-11-15.
  2. (angliski) Fresco, Adam (2006-07-11). "Pink Floyd founder Syd Barrett dies at home". Timesonline.co.uk. Atjaunināts: 2008-11-15.
  3. (angliski) "Floyd 'true to Barrett's legacy'". BBC News. 2006-07-11. Atjaunināts: 2008-11-15.
  4. (angliski) "Top Selling Artists". Atjaunināts: 2008-11-15.