Pjērs Abelārs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pjērs Abelārs
Pierre Abélard
Žans Vigno. Abelāra un Eloīzas mīla (1819)
Žans Vigno. Abelāra un Eloīzas mīla (1819)
Personīgā informācija
Dzimis 1079. gadā
Palē ciemā pie Nantes, Bretaņā
Miris 1142. gada 21. aprīlī
sv. Markela klosterī pie Chalon-sur-Saône, Karogs: Francija Francija

Pjērs Abelārs (latīņu: Petrus Abaelardus, dzimis 1079. gadā, miris 1142. gada 21. aprīlī) bija viduslaiku sholastiķis, teologs un loģiķis.

Viņš ir pazīstams ar savu darbu saistībā ar universālijām un valodas loģiku, kā arī ar to, ka bija pirmais viduslaiku domātājs, kas sacēlās pret Augustīna autoritāti teoloģijā un ētikā. Viņa uzskati dzīves laikā tika vērtēti pretrunīgi, un viņš tika gan plaši slavēts, gan nosodīts divos koncilos.

Atsauces

  • Rubenis, A. "Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika". Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 239 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]