Pjērs Kirī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pjērs Kirī
Pierre Curie
Pjērs Kirī
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 15. maijā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1906. gada 19. aprīlī (46 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība Francūzis
Dzīvesbiedre Marija Sklodovska-Kirī
Zinātniskā darbība
Darba vietas Sorbonna
Alma mater Sorbonna
Sasniegumi, atklājumi Radioaktivitātes pētīšana
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1903)

Pjērs Kirī (franču: Pierre Curie; dzimis 1859. gada 15. maijā, miris 1906. gada 19. aprīlī) bija franču fiziķis, pētījis kristalogrāfiju, magnētismu, pjezoelektrisko efektu un radioaktivitāti, Nobela prēmijas laureāts. 1903. gadā kopā ar savu sievu Mariju Sklodovsku-Kirī un Antuānu Bekerelu saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu.[1]

Pirmo atklājumu viņš veica kopā ar savu brāli Žaku 1880. gadā. Viņi atklāja pjezoelektrisko efektu. Viņš izpētīja temperatūras ietekmi uz paramagnētiķu magnētisko uzņēmību, tagad šī sakarība ir pazīstama kā Kirī likums. Vēl viņš atklāja, ka feromagnētiķi zaudē savas feromagnētiskās īpašības, kad tie pārsniedz noteiktu temperatūru, ko mūsdienās pazīst kā Kirī punktu. Radioaktivitāti viņš pētīja kopā ar savu sievu M. Sklodovsku-Kirī. Viņi abi pirmie ieviesa jēdzienu "radioaktivitāte" un pirmie, kas dziļāk to izpētīja.

1906. gada 19. aprīlī Pjērs Kirī gāja bojā nelaimes gadījumā Parīzē. Šķērsojot ielu spēcīga lietus laikā, viņš pakrita un nokļuva zem zirgu pajūga.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Hendriks Lorencs
Pīters Zēmanis
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Anrī Bekerelu un Mariju Sklodovsku-Kirī

1903
Pēctecis:
Džons Strats