Pjērs Teijārs de Šardēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pjērs Teijārs de Šardēns bijis franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.[1] Šardēns bijis starptautiski atzīts zinātnieks un viens no sava laikmeta vadošiem kosmologiem un evolūcijas teorētiķiem.

Pjērs Teijārs de Šardēns
Pierre Teilhard de Chardin
Pjērs Teijārs de Šardēns
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 1. maijā
Orcine Klermonferāna (Cleremont-Ferrand) Francija
Miris 1955. gada 10. aprīlī (73 gadi)
Ņujorka ASV
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija filozofija, kosmoloģija evolūcija
Ietekmējies no Anrī Bergsons (Henri Louis Bergson)
Valoda franču valoda

Dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēksanprovansā, Francijā, 1899. gadā jezuīti uzņēma Šardēnu un viņš absolvēja ordeņa koledžu Mongre, iegūstot bakalaura grādu filozofijā un matemātikā. 1911. gadā Šardens iesāka darbu Nacionālajā dabas vēstures muzejā, Parīzē un 1922. gadā Sorbona viņam piešķīra doktora grādu dabas zinātnēs - ģeoloģijā, botānikā, un zooloģijā. Šardēns tika franču jezuītu ordeņa izraidīts uz Ķīnu, kur 1929. gadā piedalījās arheoloģiskā ekspedīcijā un pirmo Homo erectus palieku atrašanā, kas vēlāk nodēvēts par "Pekinas cilvēku".[2]

Darbi, ietekme un kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas Katoļu baznīca nosodīja vairākus viņa darbus un uzskatus un reizēm aizliedza viņam ceļot.[3] Omega punkts[4] ir jēdziens, ko ieviesa Šardēns, lai apzīmētu augstāko sarežģītības pakāpi un augstāko apziņas līmeni, uz kuru Visumam iespējams tiekties (evolucionēt). Noosfēra ir jēdziens par Zemes apziņas sfēru, ko aprakstījuši Šardēns un Vladimirs Vernadskis. Luterāņu mācītājs Juris Rubenis rakstīja, ka Šardēns "bija galvenais evolutīvā principa reabilitētājs kristīgā teoloģijā".[nepieciešama atsauce] Imunologs Pīters Medavars (Peter Medawar), 1960. gada Nobela prēmijas ieguvējs medicīnā, rakstījis plašu kritiku par Šardēna pētniecību.[5] Francijas sabiedrība godinājusi Šardēnu, piešķirot titulu Officier de la Legion d'honneur.

Tulkoti darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Cilvēka fenomens"
  • The Future of Man (1950)
  • Le Phénomène Humain (1955), rakstīts 1938–40. gadā, par evolūciju
  • The Phenomenon of Man (1959), Harper Perennial 1976: ISBN 0-06-090495-X.
  • The Human Phenomenon (1999), Brighton: Sussex Academic, 2003: ISBN 1-902210-30-1

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aczel, Amir; The Jesuit and the Skull: Teilhard de Chardin, Evolution, and the Search for the Peking Man, ISBN 978-1-59448-956-3
  2. [1] Homo erectus pekinensis
  3. [2] Baznīcas nosodījums
  4. [3] Omega punkts (latviski)
  5. [4] Medavara kritika

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]