Pjezoelektriskais efekts

Vikipēdijas lapa

Pjezoelektriskais efekts (no sengrieķu πιέζω (piézō) — 'saspiest') ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos). Izšķir tiešo un apgriezto pjezoelektrisko efektu:

  • Tiešais pjezoelektriskais efekts ir elektriskās polarizācijas rašanās dielektriskos kristālos, ja tos mehāniski deformē.
  • Apgrieztais pjezoelektriskais efekts ir kristāliska dielektriķa mehāniska deformācija elektriskā lauka iedarbībā. [1]

Pjezoelektriskais efekts ir lineārs efekts — deformācija ir tieši proporcionāla elektriskā lauka intensitātei.

Pjezoelektrisko efektu lieto, lai mehānisko enerģiju pārvērstu elektriskajā un otrādi. Pjezoelektriskie efekti parasti ir mazāki par elektromagnētiskajiem efektiem, dabā nav sastopami efektīvi pjezoelektriķi, tāpēc, lai arī pjezoelektrisko efektu atklāja 19. gs. beigās, pjezoelektriskas ierīces plaši sāka lietot tikai 20. gs vidū. Pjezoelektriskie efekti, atšķirībā no elektromagnētiskajiem, ir statiski.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 180. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]