Plātņvaļi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plātņvaļi
Mysticeti (Cope, 1891)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Virsklase Četrkājaiņi (Tetrapoda)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Placentāļi (Eutheria)
Virskārta Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
Kārta Vaļveidīgie (Cetacea)
Apakškārta Plātņvaļi (Mysticeti)

Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo kārtas (Cetacea) apakškārtām. Visi vaļveidīgie zīdītāji (Mammalia), kas apvienoti plātņvaļu apakškārtā ir vaļi. Un tikai 10% no visiem vaļveidīgajiem ir plātņvaļi.[1] Plātņvaļiem mūsdienās ir 14 dzīvojošas sugas, kas sadalās 4 dzimtās.[2]

Plātņvaļi no zobvaļiem atšķiras ar to, ka tiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Šīs plāksnītes sauc par vaļu bārdu. Barojoties plātņvaļi sakampj lielu malku jūras ūdens kopā ar sīkām zivtiņām vai planktonu, vai vēžveidīgajiem, tad ūdeni izfiltrējot caur plāksnītēm laiž atpakaļ jūrā, bet medījums paliek iesprostots mutē. Visiem aizvēsturiskajiem vaļviedīgajiem ir zobi, plātņvaļus ieskaitot, to pierāda fosīliju atradumi. Mūsdienu plātņvaļiem zobi ir tikai embrija vienā no attīstības fāzēm.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres

Kopumā plātņvaļi ir lielāki par zobvaļiem. Un atšķirībā no zobvaļiem mātītes ir lielākas par tēviņiem. Lielākais no plātņvaļiem ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kas ir arī lielākais dzīvnieks šobrīd pasaulē. Tā garums ir 20 - 30 metri, bet svars 100 - 150 tonnas. Toties mazākais no plātņvaļiem ir gludais pundurvalis (Caperea marginata), kura ķermeņa garums ir 4 - 6,5 metri un svars 3000 - 3500 kg. Gludais pundurvalis ir mazāks par lielākajiem zobvaļiem.

Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres, līdz ar to tiem ir "V" veida izelpas ūdens strūkla. Neskatoties uz saviem milzīgajiem izmēriem, plātņvaļi spēj izlekt no ūdens pilnā augumā. Visbiežāk akrobātiskos trikus demonstrē kuprvalis, reizēm vaļu demonstrācija aprobežojas ar spēcīgu astes cirtienu pa ūdens virsmu. Viena no versijām vaļu lēkšanu skaidro ar tēviņu vēlmi sevi izrādīt mātītēm, citā versijā tas tiek skaidrots ar veidu, kā vaļi atbrīvojas no parazītiem, kā arī ar astes sitienu pa ūdeni vaļi apdullina zivis vai vēžveidīgos.

Plātņvaļi ir gan vientuļnieki, gan arī tie veido nelielas grupas.

Plātņvaļi un cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simtiem gadu cilvēki ir medījuši plātņvaļus, lai iegūtu vaļu eļļu un vaļu bārdu. Vaļu bārkstis tika lietotas korsešu un saulessargu pagatavošanai. Tās lietoja priekšmetu nesošajām konstrukcijām, veidojot korsetes vai saulessarga ribas. No vaļu eļļas tika pagatavots margarīns un cepamās eļļas.

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie plātņvaļi parādījās agrajā oligocēnā vai vēlajā eocēnā pirms 39 - 29 miljoniem gadu.[3] Senajiem vaļiem no pirmatnējiem senčiem bija mantoti zobi. Oligocēna laika vaļu suga Aetiocetus cotylalveus tiek uzskatīta par savienojošo sugu starp zobvaļiem un plātņvaļiem. Tā fosīlijas tika atklātas 1964. gadā Oregonā (ASV).[4]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Toothed Whales
  2. Mammal Species of the World - Browse: MYSTICETI
  3. A. E. Sanders and L. G. Barnes. 2002. Paleontology of the Late Oligocene Ashley and Chandler Bridge Formations of South Carolina, 3: Eomysticetidae, a new family of primitive mysticetes (Mammalia: Cetacea). Smithsonian Contributions to Paleobiology 93:313-356.
  4. Wallace, D. R. (2007). Neptune's Ark: From Ichthyosaurs to Orcas. Berkeley ; London: University of California Press. ISBN 0-520-24322-6.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]