Plaisa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mehānisko lūzumu. Par citām jēdziena lūzums nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Plaisa, kura izveidojusies ieplaisājot stiklam.

Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos. Plaisas veidojas, kad kādu iekšēju vai ārēju spēku iedarbībā tiek sarauta saite starp vielas atomiem vai molekulām.

Plaisu veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaisu veidošanās objektos ir atkarīga no materiāla īpašībām, ģeometrijas un pieliktajiem spēkiem. Materiāla raksturlielumu, kas raksturo tā spēju pretoties plaisāšanai sauc par kritisko enerģijas atbrīvošanās ātrumu.

Plaisa var izplatīties ar ātrumu, kas ir aptuveni 0,2—0,3 daļas no skaņas ātruma izplatīšanās konkrētajā materiālā. Tātad, ja, piemēram, skaņas ātrums dimantā ir 18 350 metri sekundē, tad plaisu izplatīšanās ātrums var sasniegt pat 8000 metrus sekundē.

Dažreiz plaisāšanu var dzirdēt, kas visbiežāk izpaužās kā brakšķēšana. Piemēram, staigājot pa ledu, var dzirdēt plaisu veidošanos.

Plaisāšanas veidi jeb modas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • I moda jeb plaisas atvēršana
  • II moda jeb bīde plaknē
  • III moda jeb ārpusplaknes bīde

Praksē iespējamas šo modu kombinācijas.

Plaisas Zemes garozā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plaisa, kura ir radusies pēc zemestrīces.

Ģeoloģijā plaisas ir iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes. Šādas plaisas rodas tektonisko plātņu kustību rezultātā.

Plaisu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]