Planck (orbitālā observatorija)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par orbitālo observatoriju. Par citām jēdziena Planck nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Planck
KA veids Orbitālā observatorija
Organizācija: Eiropas kosmosa aģentūra
Izgatavotāji Thales Alenia Space
Bāzes platforma Herschel un Planck servisa modulis
Starta datums 14.05.2009. 13:12:02 UTC
Starta vieta Kuru
Nesējraķete Ariane 5ECA
Aktivitātes beigas 23.10.2013.
Darbības ilgums 4 gadi 5 mēneši
NSSDC ID 2009-026B
Tīmekļa vietne Planck Science Team Home
Masa 1940 kg
Enerģija saules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Lagranža punkts

Planck bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai. Tā palaista 2009. gadā (reizē ar Herschel Space Observatory) un atrodas Lagranža punktā L2. Sākotnēji projekta nosaukums bija COBRAS/SAMBA (Cosmic Background Radiation Anisotropy Satellite / Satellite for Measurement of Background Anisotropies), bet vēlāk tika nosaukts par godu vācu zinātniekam Maksam Plankam (Max Planck), kurš 1918. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.

Planck turpināja NASA zondes Wilkinson Microwave Anisotropy Probe darbu, bet instrumenti bija ar lielāku jūtību un izšķirtspēju. Tas mērīja reliktstarojuma temperatūru visā debessjumā, meklējot nedaudz siltākus vai aukstākus reģionus par vidējo. Dati no šīs misijas tika izmantoti kosmoloģijas un astrofizikas pētījumos, piemēram, pārbaudot agrā Visuma un kosmisko struktūru rašanās teorijas.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskie instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Low Frequency Instrument ("zemas frekvences instruments")
  • High Frequency Instrument ("augstas frekvences instruments")

Servisa modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Observatorijām Herschel un Planck Itālijā bāzētā kompānija Thales Alenia Space izstrādāja strukturāli līdzīgu servisa moduli. Tam bija oktagonāla forma.

Planck orientacija bija pēc vertikālās ass. Tas rotēja vienu apgriezienu minūtē.

Elektroenerģētiskā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģetiskā sistēma sastāvēja no saules baterijām, akumulatoru baterijas un enerģijas vadības iekārta. Saules baterijas sastāvēja no 30 sekcijām, nodrošinot 28 V spriegumu. Saules bateriju panelis izvietots servisa moduļa apakšā, kur tas vienmēr bija vērsts pret Sauli.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Planck tika palaists 2009. gada 14. maijā 13:12:02 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA kopā ar Herschel Space Observatory. Sākotnēji tas tika ievadīts ļoti eliptiskā orbītā (perigejs 270 km, apogejs 1 120 000 km).

2009. gada 3. jūlijā Planck veica manevru un iegāja Lisažū orbītā ar 400 000 km rādiusu ap ZemesSaules Otro Lagranža punktu (L2). High Frequency Instrument sasniedza desmito daļu grāda zem absolūtās nulles (0,1 K) 3. jūlijā, tādējādi observatorija kļuva pilnībā funkcionāla.

13. augustā sākās pirmie novērojumi, kas ilga līdz 27. augustam.

2012. gada 14. janvārī kā plānots, izbeidzās dzesēšanas viela abiem instrumentiem, līdz ar to beidzot augstas frekvences instrumenta darbu. Līdz tam laikam debessjuma novērojumu pilns cikls bija veikts piecas reizes. Līdz 2013. gada 3. oktobrim tika izmantots tikai zemas frekvences instruments, kurš spējīgs darboties augstākās temperatūrās, bet tā jūtība bija mazāka.[1] 19. oktobrī izslēgta zinātniskā aparatūra. 21. oktobrī Planck iedarbināja dzinēju, lai izlietotu visu degvielu un ieietu heliocentriskā orbītā. 23. oktobrī 12:10 UTC kosmiskais aparāts tika pilnībā izlēgts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]