Planck (orbitālā observatorija)
- Šis raksts ir par orbitālo observatoriju. Par citām jēdziena Planck nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
 |
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
.jpg){kind=small} |
| Planck | |
 |
|
| KA veids | Orbitālā observatorija |
| Organizācija: | Eiropas kosmosa aģentūra |
| Izgatavotāji | Thales Alenia Space |
| Bāzes platforma | Herschel un Planck servisa modulis |
| Starta datums | 14.05.2009. 13:12:02 UTC |
| Starta vieta | Kuru |
| Nesējraķete | Ariane 5ECA |
| NSSDC ID | 2009-026B |
| Tīmekļa vietne | Planck Science Team Home |
| Masa | 1940 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Lagranža punkts |
Planck ir Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma izotropijas novērošanai. Tā palaista 2009. gadā (reizē ar Herschel Space Observatory) un atrodas Lagranža punktā L2. Sākotnēji projekta nosaukums bija COBRAS/SAMBA (Cosmic Background Radiation Anisotropy Satellite / Satellite for Measurement of Background Anisotropies), bet vēlāk tika nosaukts par godu vācu zinātniekam Maksam Plankam (Max Planck), kurš 1918. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā.
Planck turpina NASA zondes Wilkinson Microwave Anisotropy Probe darbu, bet instrumenti ir ar lielāku jūtību un izšķirtspēju. Tas mērīs reliktstarojuma temperatūru visā debessjumā, meklējot nedaudz siltākus vai aukstākus reģionus par vidējo. Dati no šīs misijas tiks izmantoti kosmoloģijas un astrofizikas pētījumos, piemēram, pārbaudot agrā Visuma un kosmisko struktūru rašānās teorijas.
Satura rādītājs |
Uzbūve [izmainīt šo sadaļu]
Zinātniskie instrumenti [izmainīt šo sadaļu]
- Low Frequency Instrument ("zemas frekvences instruments")
- High Frequency Instrument ("augstas frekvences instruments")
Servisa modulis [izmainīt šo sadaļu]
Observatorijām Herschel un Planck Itālijā bāzētā kompānija Thales Alenia Space izstrādāja strukturāli līdzīgu servisa moduli. Tam ir oktagonāla forma.
Planck orientacija ir pēc vertikālās ass. Tas rotē vienu apgriezienu minūtē.
Elektroenerģētiskā sistēma [izmainīt šo sadaļu]
Elektroenerģetiskā sistēma sastāv no saules baterijām, akumulatoru baterijas un enerģijas vadības iekārta. Saules baterijas sastāv no 30 sekcijām, nodrošinot 28 V spriegumu. Saules bateriju panelis izvietots servisa moduļa apakšā, kur tas vienmēr ir vērsts pret Sauli.
Lidojuma gaita [izmainīt šo sadaļu]
Planck tika palaists 2009. gada 14. maijā 13:12:02 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA kopā ar Herschel Space Observatory. Sākotnēji tas tika ievadīts ļoti eliptiskā orbītā (perigejs 270 km, apogejs 1 120 000 km).
2009. gada 3. jūlijā Planck veica manevru un iegāja Lisažū orbītā ar 400 000 km rādiusu ap Zemes—Saules Otro Lagranža punktu (L2). High Frequency Instrument sasniedza desmito daļu grāda zem absolūtās nulles (0,1 K) 3. jūlijā, tādējādi observatorija kļuva pilnībā funkcionāla.
13. augustā sākās pirmie novērojumi, kas ilga līdz 27. augustam.
2012. gada 14. janvārī kā plānots, izbeidzās dzesēšanas viela abiem instrumentiem, līdz ar to beidzot augstas frekvences instrumenta darbu. Līdz tam laikam debessjuma novērojumu pilns cikls bija veikts piecas reizes. Turpmāk plānots izmantot tikai zemas frekvences instrumentu, kurš spējīgs darboties augstākās temperatūrās, bet tā jūtība ir mazāka.[1]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Planck's HFI completes its survey of early Universe ESA, 2012-01-16 (angliski)
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Planck Science Team official website (angliski)
- ESA Planck operations page (angliski)
- Jettison of encapsulated Planck as seen from Herschel (angliski)
- ESA Planck video (angliski)
