Plankumainā salamandra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plankumainā salamandra
Salamandra salamandra (Linnaeus, 1758)
Plankumainā salamandra
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Abinieki (Amphibia)
Kārta Astainie abinieki (Caudata)
Apakškārta Salamandru apakškārta (Salamandroidea)
Dzimta Salamandru dzimta (Salamandridae)
Ģints Salamandras (Salamandra)
Suga Plankumainā salamandra (Salamandra salamandra)
Sinonīmi
  • Lacerta salamandra
Izplatība
SalamandraSalamandraMap.png
Plankumainā salamandra Vikikrātuvē

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.[1][2] Austrijā un Šveicē tā sastopama Alpos augstumā 200—700 metri virs jūras līmeņa, retumis līdz 1300 metriem.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās salamandras āda ir mitra un to klāj toksiski izdalījumi
Oranžās morfas plankumainās salamandras

Plankumainā salamandra ir ļoti dekoratīva un krāšņa. Tās ķermenis ir melns ar spilgti dzelteniem vai oranžiem, neregulāriem plankumiem uz muguras un sāniem. Var sastapt īpatņus, kuriem ir melni plankumi uz dzeltena fona[1] vai arī pilnīgi melnas salamandras.[2][3] Tai ir liela, saplacināta galva, masīvs ķermenis, īsas un spēcīgas kājas. Tās garums ir līdz 20 cm, svars 20—45 g.[2] Uz ādas tai ir indīgi izdalījumi, kas sastāv no trīs neirotoksiskajām komponentēm (samandarīna, samandaridīna un samanderona). Toksiskās vielas galvenokārt izdalās caur muguras dziedzeru līniju un no žokļa dziedzera.[2] Inde aizsargā dzīvnieku no parazītiem un ienaidniekiem. Cilvēkam tā nav bīstama, bet, nonākot uz ādas, var izraisīt niezi.

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās salamandras sastopamas dažādu lapkoku mežos, galvenokārt dižskābaržu un jauktu lapkoku mežos ar dižskābaržiem.[2] Tās parasti mājo mežmalās un strautu tuvumā. Plankumainā salamandra vairojas, nevis nēršot ikrus, bet gan dzīvdzemdējot kāpurus nelielos avotos un strautiņos. Kāpurs no ikra izšķiļas dzemdību brīdī.[4] Tā ir viena no retajām salamandru sugām, kura vairojas šādā veidā. Kāpura attīstība ikru stadijā notiek mātītes ķermenī.[5] Vairošanās sezona ir vienu reizi gadā, no februāra līdz oktobrim. Vienai mātītei sezonā ir 30—60 pēcnācēju.[2] Pēc sapārošanās mātīte kloākā, īpašā spermas savāktuvē noglabā spermu, kas tai ir derīga divus gadus.[2] Kāpurs pēc piedzimšanas var attīstīties dažu mēnešu laikā vai arī attīstība ārēju apstākļu ietekmē var izstiepties ilgāk kā gadu. Plankumainā salamandra dzīvo līdz 20 gadiem,[2] bet kāds īpatnis nebrīvē ir nodzīvojis pat līdz 50 gadiem.[5]

Tā barojas ar ļoti dažādiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar gliemežiem un zirnekļveidīgajiem. Aktīva nakts laikā, reizēm arī dienā, ja gaiss ir pietiekami mitrs, vismaz 85%. Plankumainā salamandra ziemo alās un iedobēs, vietās, kurās visu ziemu ir nemainīgs mitrums un temperatūra, ieslīgstot ziemas guļā.[2]

Plankumainā salamandra Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainās salamandras novērojumi Latvijā ir atzīmēti četros gadījumus — 1806. un­ 1893. gadā (Drimpelmaņa un Frībes grāmata[6]).[7] Ir minēts arī fakts, ka Sanktpēterburgas Zooloģijas muzejā atrodas viens īpatnis no Vidzemes. Tomēr mūsdienās valda uzskats, ka visi Latvijā sastaptie īpatņi ir bijuši izbēguši no terārijiem, jo plankumainās salamandras areāla ziemeļu robeža iet caur Vāciju un Karpatiem.[7]

Salamandra kā mājdzīvnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salamandrai ir patīkama smarža, tā smaržo pēc vanilīna

Plankumainās salamandras bieži tiek turētas kā mājdzīvnieki. Salamandru turēšana un kopšana ir ļoti vienkārša. Tās jātur horizontālā terārijā ar ūdens un sauszemes daļu. Ūdens daļai jābūt seklai, bet sauszemes daļa jāveido no humusa un lapām. Dekorācijai visieteicamāk izmantot zarus, akmeņus un dzīvos augus. Ūdens temperatūrai jābūt 18—20 °C. Salamandru barību galvenokārt veido visu veidu dzīvi kukaiņicirceņi, mušas, kāpuri, vaboles, prusaki, tārpi. Terārijs ir regulāri jātīra un ūdens regulāri jāmaina, kā arī terāriju jānovieto tādā vietā, lai citi mājdzīvnieki netiktu tam klāt.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plankumainā salamandra netiek saukta par uguns salamandru tikai tāpēc, ka tai ir košs, ugunīgs izskats. Anglijā ir sena leģenda par šīs salamandras spēju dzīvot ugunī. Vienkārši to samērā bieži var novērot vecās ugunskuru vietās, slēpjoties zem apdegušiem kokiem.[5] Tai ir arī jauka smarža, jo tā smaržo pēc vanilīna.[5] Kad plankumainā salamandra maina ādu, tā veco ādu apēd.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]