Platastes lori

Vikipēdijas lapa
Platastes lori
Lorius (Vigors, 1825)
Melngalvas platastes lori (Lorius lory).
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPapagaiļveidīgie (Psittaciformes)
VirsdzimtaPapagaiļu virsdzimta (Psittacoidea)
DzimtaVecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae)
ApakšdzimtaLoriinae
ĢintsPlatastes lori (Lorius)
Platastes lori Vikikrātuvē

Platastes lori (Lorius) ir loriketu jeb nektārpapagaiļu ģints, kas pieder papagaiļveidīgo kārtai. Ģintī ietilpst sešas sugas. Tie ir krāšņi, krāsaini papagaiļi, kas mīt augstu koku galotnēs un izvairās no cilvēkiem.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums 30 – 32 cm. Tipiska ģints pazīme ir īsa un noapaļota aste. Lori ir vieni no viskrāsainākajiem putniem, apspalvojumā dominē sarkanā krāsa, kuru papildina dažādu nokrāsu zaļi, zili, dzelteni un melni toņi.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Moluku salām caur Jaungvineju līdz Zālamana salām.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo vieni vai pāros, barošanās laikā pulcējas baros. Mitinās koku galotnēs tropu lietus mežos. Teritorijās, kas atrodas Jaungvinejas dienvidaustrumos, lori papagailis ir sastopams 1000 metru virs jūras līmeņa. Reizēm mierīgās vietās parādās pat 1400 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Lori, tāpat kā citi papagaiļi, ir teicami piemēroti dzīvošanai kokos. Prot lieliski kāpelēt. Kāpelēšanā piepalīdz knābis. Skaņas skaļas un skanīgas, atšķirībā no daudzu papagaiļu spalgās ķērkšanas.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislabprātāk pārtiek no ziediem un nektāra. Mēle ir piemērota, lai savāktu nektāru no ziediem un augļu sulu. Tā apaugusi ar maziem sariņiem, kas iztaisnojas barības uzņemšanas laikā. Ēdienkarti papildina augļi, dažādi kukaiņi un kāpuri. Barību uzņem, izmantojot savas kājas, pieturot barību un ieliekot to knābī.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdas visbiežāk veido koku dobumā vai termītu pamestā pūznī. Aplidošanas laikā tēviņš lepojas ar savām krāsainajām spalvām — ar izplestiem spārniem tas mātītes priekšā iztaisnojas un liec galvu uz sāniem. Pēc tam sāk visu ķermeni enerģiski kustināt uz augšu un leju, kā arī raida svilpveidīgu aicinājumu. Saikne starp abiem partneriem ir ļoti spēcīga, un pārošanās laikā tēviņš kļūst ļoti agresīvs pret citiem putniem.

Mātīte parasti izdēj divas olas un perē apmēram 24 dienas. Putnēni ligzdā uzturas 8 - 10 nedēļas.

Turēšana nebrīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan lori papagailim ir skaists apspalvojums, tas kā mājputns ir mazāk populārs nekā aras un kakadu. Lori papagaiļu audzēšana ir dārga, viņiem ir nepieciešami svaigi augļi un nektārs. Arī voljērs ir biežāk jātīra nekā tiem putniem, kas ēd graudus. Tādējādi šiem papagaiļiem būrītis noteikti nav piemērots miteklis, un tie ir jānodrošina ar lielāku telpu.

Tirdzniecība ar lori papagaiļiem ir mazāk izplatīta nekā ar citām papagaiļu sugām, tādēļ lielākas briesmas viņiem rada apkārtējās vides piesārņošana.

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģintij pieder sešas sugas un lielāks skaits pasugu.

Platastes lori (Lorius) sugas.
Sugas nosaukums Attēls Izplatība
Melngalvas platastes lori (L. lory)
Septiņas pasugas endēmas Jaungvinejai un vairākām apkārtējām Papua-Jaungvinejas salām.[1]
Sarkanpakauša platastes lori (L. domicella)
Serama un Ambona Moluku salu dienviddaļā. [2]
Dzeltenkrūšu platastes lori (L. chlorocercus)
Zālamana salas[3]
Dzeltenmuguras platastes lori (L. garrulus)
Ziemeļu Moluku salas.[4]
Sarkanvēdera platastes lori jeb purpurvēdera platastes lori (L. hypoinochrous)
Jaungvineja.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]