Pobedas ledus sala

Pobedas
ledus sala

Pobedas ledus sala (krievu: остров Победы) ir periodiski eksistējoša ledus sala Mosona jūrā Austrumantarktīdas piekrastē. Izveidojas ~160 km no Karalienes Mērijas krasta ziemeļos no Šekltona šelfa ledāja iepretī Denmena glečeram.

Pobedas ledus sala veidojas no Denmena glečera mēles atdalītiem lieliem galdveida aisbergiem uzsēžoties uz sēkļa ziemeļrietumos no glečera. Aisbergs šajā pozīcijā var saglabāties vairākus desmitus gadu, kamēr pakūst līdz tādai pakāpei, ka pats atbrīvojas no sēkļa.

Pobedas ledus salas parametri mēdz variēties, bet parasti tās izmēri ir 70 km garumā un ap 36 km platumā ar platību ap 1500 km². Fizikas likumi nosaka, ka virs ūdens atrodas 11% no aisberga apjoma (sālsūdenī). Pobedas ledus salas augstums virs jūras līmeņa ir ap 27 m, no kā jāsecina, ka jūras dibens sēkļa rajonā ir ap 216 m dziļš. Aisbergam ir jābūt ap 243 m biezam, lai ledus sala šajā vietā varētu izveidoties.

Pirmo reizi salu šajās koordinātās novēroja jau Čārlza Vilksa ekspedīcija 1840. gada februārī. Tā apturēja Vilksa ekspedīcijas virzīšanos uz rietumiem un tika nosaukta par Termineišenas Zemi (Termination Land).

Daglass Mosons 1911.—1913. gada ekspedīcijā to apsekoja un pārdēvēja par Termineišenas ledāja mēli (Termination Ice Tongue), bet viņam atgriežoties šajā vietā 1929.—1931. gada BANZARE ekspedīcijas laikā, sala nebija.

1960. gados padomju antarktiskā ekspedīcija pārdēvēja salu par Pobedas salu. 1960. gadā salā darbojās īslaicīga polārstacija Pobeda. Sala izzuda 1970. gados, bet atjaunojās 1985. gadā un atkal izzuda 2003. vai 2004. gadā. Šobrīd (2010) salas šajā vietā nav.

Ārējās saites

• Salas koordinātas, augstums, stacijas darbība
• Apvidus satelītattēls