Pollaks
| Pollaks Pollachius pollachius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Mencveidīgās (Gadiformes) |
| Dzimta | Mencu dzimta (Gadidae) |
| Ģints | Pollaki (Pollachius) |
| Suga | Pollaks (Pollachius pollachius) |
| Sinonīmi | |
| |
 Pollaks Vikikrātuvē | |
Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.[1] Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos un reģionam pieaguļošajās jūrās.[2] Pollaks ir saimnieciski nozīmīga zivs. Kopējā nozveja ap 17 000 t. Dažus desmitus tonnu nozvejo arī Baltijas jūras rietumdaļā.[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Pollaks mājo Eiropas piekrastēs no Biskajas līča līdz Islandei, Fēru salām un Norvēģijas ziemeļiem, areālam sasniedzot Varangera fjordu Barenca jūrā. Sastopams arī Skagerakā un Kategatā.[2][3][4]
Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pollaks sastopams Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, bet uz austrumiem no Bornholmas salas ir ļoti rets ieceļotājs. Austrumbaltijā noķerts divas reizes: 1962. gadā pie Muhu salas Igaunijā un 1966. gadā Somijas piekrastē pie Pori.[2][3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Pollaks ir liela auguma zivs. Ķermeņa garums var sasniegt 130 cm, svars 18 kg. Parasti pieaugušie īpatņi ir apmēram 75 cm gari. Tam ir vārpstveida ķermenis un lielas acis. Apakšžoklis garāks par augšžokli, taustekļu nav.[2][3]
Pollakam ir trīs muguras spuras: pirmā spura ar 12—13 mīkstiem stariem, otrā ar 17—20 un trešā ar 17—19 mīkstiem stariem. Tam ir divas anālās spuras: pirmā gara, ar 27—30 mīksti stari, sākas zem pirmās muguras spuras; otrā īsāka, ar 17—20 stariem.[2][4] Astes spura ar nelielu ieliekumu. Sānu līnija tumši zaļgana, izliekta virs krūšu spuras. Pie krūšu spuras pamatnes nav tumša laukumiņa, kāds ir citām mencu dzimtas zivīm.
Ķermeņa krāsa var būt dažāda: mugura no tumši brūnas līdz olīvkrāsai, sāni pelēcīgi sudrabaini, vēders balts. Uz muguras un sāniem var būt dzelteni vai oranži raibumi un svītras.[2][3] Jo vecāks ir pollaks, jo tumšāks tas kļūst. Jaunie pollaki ir košāki — zaļi, brūni, reizēm sarkani ar zeltainiem raibumiem.[5]
Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pollakam līdzīga ir saida, bet tās sānu līnija ir taisna, kā arī apakšžoklis tikai nedaudz garāks par augšžokli (jaunām zivīm vienādi garš[6]). Līdzīgs pollakam ir arī merlangs, savukārt tā augšžoklis ir garāks par apakšžokli, un pikša, kuru var atšķirt pēc melna plankumiņa pie krūšu spuras pamatnes un melnas sānu līnijas.[5]
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pollaks ir jūras piekrastes zivs. Dzīvo gan pelaģiālā, gan pie grunts, parasti 40—100 m dziļumam, bet sastopams līdz 200 m dziļumam uz akmeņainām un klinšainām gruntīm. Uzturas pa vienam vai nelielos, izkliedētos bariņus, blīvus barus veido tikai nārsta laikā.[2][3][7] Visticamākais, ka veic nārstošanas migrāciju.[2]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pollaks ir plēsīgs. Mazuļi galvenokārt barojas ar pelaģiskajiem vēžveidīgajiem, pieaugušās zivis ar nelielām zivīm, piemēram, citām mencveidīgajām zivīm, tūbītēm, siļķēm, brētliņām.[3][4] Pollaks ir galvenais mazo mencu ienaidnieks.[7] Medī, uzturoties tuvu gruntij un vērojot ūdens slāni sev virs galvas. Kad pollaks pamana medījumu, tas strauji tam uzbrūk no apakšas, pēc tam atgriežas savā vietā uz grunts.[5]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pollaks dzimumbriedumu sasniedz 3—8 gadu vecumā, kad sasniedz 40 cm garumu.[7][5] nārsto pie Skandināvijas krastiem no marta līdz jūnijam, parasti apmēram 100 m dziļumā, pie ūdens temperatūras 8—10 °C un sāļuma 32—35 PSV. Pollaka mātītes auglība līdz 2,6 milj. ikru. Ikri un kāpuri pelaģiski.[3][4] Tie pa straumi lēnām peld krasta virzienā uz seklākiem ūdeņiem. Mazuļi aug ātri, pirmajā gadā tie var sasniegt 17 cm garumu.[5]
Mazuļi uzturas krasta tuvumā 2—3 gadus un, līdzīgi kā pieaugušās zivis, virs akmeņainas vai smilšainas grunts. Sastopami arī upju ietekās jūrā. Jaunie pollaki novēroti gan kopīgos baros ar saidām, gan pa vienam, aizsargājot savu barošanās teritoriju. Lielāki īpatņi iepeld arī atklātā jūrā un bieži novērojami akmeņainās vietās 40—100 m dziļumā vai ap nogrimušiem kuģiem un naftas platformām.[2] Pollaka dzīves ilgums var sasniegt 15 gadus.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Fish Base: Genus: Pollachius
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 Fish Base: Pollachius pollachius (Linnaeus, 1758) Pollack
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas Daba: Pollaks
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Marine Species: Pollack (Pollachius pollachius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. janvārī. Skatīts: 2019. gada 11. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 MarLIN: Pollack (Pollachius pollachius)
- ↑ Latvijas Daba: Saida
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 IUCN: Pollack
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Receptes: Pollaks
- FAO: Pollachius pollachius (Linnaeus, 1758)
- Pisces: Pollachius pollachius (Linnaeus, 1758) Arhivēts 2020. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē.