Polocka
| Polocka | |||
| Полацк, Полоцк | |||
 |
|||
|
|||
 Polocka
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Baltkrievija |
||
| Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
| Rajons | Polockas rajons | ||
| Pirmoreiz minēta | 862. g. | ||
| Magdeburgas tiesības | 1498. g. | ||
| Citi nosaukumi | Połock - poļu |
||
| Iedzīvotāji (2009) | |||
| - kopā | 83 700 | ||
| Mājaslapa: polisp.vitebsk.by | |||
Polocka, arī Polacka (baltkrievu: Полацк, krievu: Полоцк) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā. Vitebskas apgabala Polockas rajona administratīvais centrs ar 83 700 iedzīvotājiem (2009).
Satura rādītājs |
Nosaukuma izcelsme [izmainīt šo sadaļu]
Polockas nosaukums ir radies no Daugavas labā krasta pietekas Palatas upes vārda. Nosaukums Palata neapšaubāmi ir baltu izcelsmes [1]. Krieviski upi sauc par Polotu, baltkrieviski par Palatu. Varjagu pārvaldītais pilskalns kriviču zemē senajās ziemeļnieku sāgās dēvēts par Paltejsborg vai Palteskja. Polockas kņazistes laikā tā dēvēta par Polotesku (Полотескъ), Lietuvas dižkunigaitijas laikā par Polacaku, pēc pievienošanas Krievijas impērijai par Polocku (Полоцк), neatkarīgajā Baltkrievijas valstī par Polacku (Полацк).
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Ievērojami cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
- Francisks Skorina (pirms 1490—1551) - grāmatizdevējs, apgaismotājs.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Поспелов Е. М. Географические названия мира: Топонимический словарь / Ред. Р. А. Агеева. — 2-е изд. — М.: Русские словари, 2002. — С. 335. — 512 с. — 5000 экз.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Pilsētas vēsture un fotogrāfijas (angliski, krieviski, poliski, baltkrieviski)
- Tūrisma objekti Polockā (krieviski)
