Polockas kņaziste

Полацкае княства Polockas kņaziste ← 10. gadsimts – 1397. gads → Izjaslava Vladimiroviča zīmogs Location of kņaziste Pārvaldes centrs Polocka Valoda(s) senkrievu valoda Reliģija pagānisms, pareizticība Valdība Monarhija Polockas kņazs  - ?—978 Ragnvalds  - 989—1001 Izjaslavs Vladimirovičs Vēsturiskais laikmets Viduslaiki  - Izveide 10. gadsimts  - Inkorporācija Lietuvas lielkņazistē 1307. gads  - Kņazistes likvidācija 1397. gads

Polockas kņaziste (baltkrievu: Полацкае княства) bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.

Ieņemot nozīmīgu vietu ceļā "no varjagiem uz grieķiem", kņaziste bija viena no Eiropas lielvarām 11. un 13. gadsimtā. Nozīmīgi šim laikam tiek atzīmēti sociālie un kultūras sasniegumi. Vislielākajā savas labklājības periodā Polockas kņaziste atradās mūsdienu Baltkrievijas centrālajā un ziemeļu daļā, Krievijas Smoļenskas apgabala rietumos un Pleskavas apgabala dienvidos, Daugavas baseina teritorijā Latvijā, un mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumos.

Kņaziste bija smagi iesaistīta vairākās 11.—12. gadsimta valdnieka troņa mantošanas krīzēs un karā ar Novgorodas zemi. 13. gadsimtā tā tika iekļauta Lietuvas lielkņazistē.

Polockas valsts izveidošanās

Polocka veidojās uz pilskalna bāzes, kas atradās Palatas upes krastā, netālu no tās satekas ar Daugavu. Līdz 5.—6. gadsimtam pilskalna iedzīvotāji bija balti, pēc tam šeit ieradās slāvi. Blakus pilskalnam atradās apmetnes Palatas labajā un kreisajā krastā. Polockas izaugsmi veicināja tās stratēģiskā atrašanās vieta tirdzniecības ceļā "no varjagiem uz grieķiem". 8.—10. gadsimtā krivičiem bija vadonības sabiedrība, kuru vadīja kņazs-virsaitis, kas 10. gadsimta otrajā pusē pārauga agrīnā feodālā valstī.

Skatīt arī

• Polocka
• Polockas Rurikoviču dinastija