Polovciešu stepe

Polovciešu stepe 13. gadsimtā

Polovciešu stepe (krievu: Половецкая степь, ukraiņu: Половецьке поле), Kipčaku stepe (persiešu: دشت قپچاق‎ Desht-i Qipchāq) vai rietumu avotos Kumānija (latīņu: Cumania) ir kultūrvēsturisks reģions Eiropā un Āzijā, ko 11.—13. gadsimtā apdzīvoja polovcieši (kipčaki, kumāni). Aptvēra līdzenumu un stepju apgabalus (galvenokārt Pontijas stepi un Kazahu stepi) no Donavas lejteces Eiropas dienvidaustrumos līdz Sirdarjas lejtecei un Balhaša ezeram Āzijas rietumos. Mūsdienās kādreizējā Polovciešu stepe iekļauta lielākoties Krievijas, Ukraina un Kazahstānas teritorijā, kā arī neliela daļa Moldovā un Rumānijā.

Pirmoreiz minēta 11. gadsimtā kā Dešti Kipčaka persieša Nāsira Hosrova darbā, kad kipčaki no 1030. gada, ieceļojot no Irtišas krastiem, kļuva par Horezmas kaimiņiem.

Polovciešu stepe parasti tiek dalīta Austrumu (no Altaja līdz Kaspijas jūrai) un Rietumu (no Kaspijas jūras līdz Donavai) Kipčakā. Rietumu Kipčaka senslāvu hronikās minēta kā Polovciešu Zeme, bet bizantiešu un eiropiešu avotos — kā Kumānija. 13. gadsimtā Polovciešu stepi iekaroja mongoļu karaspēks un tā kļuva par Zelta Ordas kodolu.