Dzimis Beļģijā, pret Nepoleonu III noskaņota politiķa ģimenē. Parlamenta deputāts no 1885. gada. No 1898. līdz 1902. gadam – parlamenta priekšsēdētājs. 1920. gada 17. janvārī tika ievēlēts par Francijas prezidentu, tomēr pienākumus veica neilgi, jo amata pildīšanas laikā Dešanelam parādījās psihiskas saslimšanas pazīmes. Pēc vairākiem ekstravagantiem izgājieniem Dešanelu pierunāja atkāpties no amata, un kādu laiku viņš pavadīja psihiatriskajā slimnīcā. Pēc atlabšanas 1921. gadā tika ievēlēts senātā, tomēr drīz mira.