Porcija (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Porcija
Porcija, Kresīda un Ofēlija Voyager 2 attēlā
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 3. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 66 097,265 ± 0,05 km [1]
Ekscentricitāte 0,00005 ± 0,00008 [1]
Apriņķojuma periods 0,5131959201 ± 0,0000000093 d [1]
Slīpums 0,05908 ± 0,039° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 156 x 126 x 126 km[2]
Vidējais rādiuss 70 ± 4 km[3]
Masa ~1,7×1018 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,069 ± 0,008[3]
Redzamais spožums 20,42 ± 0,05[3]

Porcija, arī Urāns XII[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir septītais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 3. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U1[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Porcija. Porcija ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Venēcijas tirgotājs”.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Porcijas diametrs ir apmēram 140 ± 8 km. Porcijas vārdā ir nodēvēta pavadoņu grupa, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Džuljeta, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Porcija ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa garuma pret platumu attiecība ir 0,8 ± 0,1. Porcijas virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbīta pakāpeniski samazinās paisuma spēku iedarbībā. Tas nozīmē, ka tālā nākotnē Porcija vai nu ietrieksies Urānā, vai izjuks gabalos, veidojot jaunu Urāna gredzenu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]