Postkrosings
| Postkrosings | |
|---|---|
| |
| Pamatinformācija | |
| Lozungs | "Nosūti un saņem pastkarti no nejauša cilvēka kaut kur pasaulē!" |
| Lapas veids | Projekta mājaslapa |
| Īpašnieks | Paulo Magaless (Paulo Magalhães) |
| Darbību uzsāka | 2005. gada 14. jūlijā |
| Valodas | Angļu valoda |
| Reģistrācija | Obligāta, bezmaksas |
| Mājaslapa | www |
Postkrosings (Postcrossing) ir interneta projekts, kas ļauj tā lietotājiem saņemt un nosūtīt īstas (nevis elektroniskas) pastkartes uz dažādām pasaules vietām. Jebkurš dalībnieks, kurš nosūtījis pastkarti, saņems citu pastkarti no nejauša postkrosera kaut kur pasaulē.[1] Postkrosinga nosaukums radies no vārdu "pastkarte" (postcard) un "šķērsot" (crossing) savienojuma. Reģistrējoties Postcrossing mājas lapā, jaunais lietotājs saņem kāda nepazīstama projekta dalībnieka adresi, uz kuru nosūta pirmo pastkarti. Kad tā nosūtīta, jaunā lietotāja adrese nonāk datu bāzē un viņš var sākt gaidīt savu pirmo pastkarti. Pēc tās saņemšanas sūtījums jāreģistrē Postcrossing mājas lapā.[2] Sākotnēji lietotājs var nosūtīt līdz 5 pastkartēm vienlaicīgi, bet sūtot vairāk, ar laiku šis skaitlis palielinās.[1]
Līdz 2013. gada novembrim Postkrosinga kustībā iesaistījušies aptuveni 457 tūkstoši dalībnieku visā pasaulē. Kopumā saņemts vairāk kā 20 miljoni pastkaršu, un šis skaitlis nemitīgi pieaug. Vidēji viena pastkarte ceļo 22 dienas. Kopumā pastkartes projekta ietvaros ceļojušas vairāk kā 106 miljardus kilometru, kas ir aptuveni 354 reizes līdz Saulei un atpakaļ.[3]
Visvairāk postkroseru (sākot no lielākā skaita) ir Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā, Taivānā un Nīderlandē. Savukārt 2013. gada novembrī mēneša ietvaros visvairāk jaunu lietotāju bijis Krievijā, Taivānā, Ķīnā, Ukrainā un Polijā.[4] Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās Postcrossing projektā. Latvijā ir aptuveni 2,5 tūkstoši postkroseru, kuri ir nosūtījuši ap 111 tūkstošiem pastkaršu, tādējādi Latvija ierindojas 30. vietā pēc nosūtīto pastkaršu skaita.[5] Kopš 2011. gada maija pēc nosūtīto pastkaršu skaitā pakāpusies par 4 vietām Postcrossing reitingā.[6]
Kā darbojas Postkrosings[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Projekta galvenā ideja ir - jebkurš, nosūtot vismaz vienu pastkarti, saņems atpakaļ vismaz vienu pastkarti no postkrosera kaut kur pasaulē.
Vispirms nepieciešams reģistrēties Postcrossing mājas lapā un pieprasīt līdz piecām adresēm, uz kurām sūtīt pastkartes. Jaunā postkrosera profilā parādīsies un uz e-pastu tiks nosūtītas adreses un īpašs identifikācijas kods katrai pastkartei, kas jāuzraksta uz sūtījuma, lai to saņemšanas brīdī varētu reģistrēt sistēmā. Kad jaunā postkrosera sūtītā pastkarte saņemta, saņēmējs reģistrē pastkartes ID numuru. Šis ir brīdis, kad jaunais postkroseris nonāk sistēmā, lai pats varētu saņemt pastkarti no nākamā cilvēka, kurš pieprasīs adresi pastkartes sūtīšanai.[7]
Sākotnēji iespējams nosūtīt līdz 5 pastkartēm vienlaicīgi. Katru reizi, kad kāda no nosūtītajām pastkartēm tiek reģistrēta kā saņemta, postkroseris var pieprasīt adresi jaunam sūtījumam. Sūtot vairāk pastkaršu, palielinās skaits, cik adreses iespējams saņemt sūtīšanai vienlaicīgi.[1][8]
Ņemot vērā, ka pastkartēm bieži jāceļo lieli attālumi, tām jābūt no kvalitatīva, bieza materiāla, lai tas sūtīšanas laikā nesabojātos. Tāpat postkroseriem jāņem vērā, ka dažās valstīs sūtījumi pienāk lēnāk un ka pasts reizēm mēdz pazust, sūtīšanas laikā zaudēt kvalitāti vai aizkavēties.[9] Gadījumā, ja pastkarte nav reģistrēta kā saņemta 60 dienas pēc nosūtīšanas, sistēma to piefiksē kā iztecējušu un dod iespēju saņemt jaunu adresi un ID numuru, uz kuru sūtīt pastkarti tās vietā. Tomēr lielākā daļa pastkaršu pie saņēmēja nonāk pirms 60 dienu termiņa.[10]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Projekta ideju radīja Paulo Magaless (Paulo Magalhães), kas Postcrossing mājas lapu radīja 2005. gada 14. jūlijā. Galvenais iedvesmas avots projekta radīšanā bija simpātijas pret īsta pasta, sevišķi pastkaršu, saņemšanu.[11] Projekta sākotnējais mērķis bija "caur pastkaršu sūtīšanas pieredzi vienot cilvēkus visā pasaulē neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, vecuma, dzimuma, rases vai uzskatiem" [12], un drīz vien mājas lapa kļuva populāra visā pasaulē. Lai arī sākumā Postkrosings radās kā studenta Paulo Magalesa hobijs no veca datora, kas atradās vīrieša drēbju skapī, tā guva necerētus panākumus un sāka stabilu izaugsmi. 2008. gada februārī tika izstrādāta mājas lapas otrā versija ar jaunu dizainu, funkcijām un iespējām. Paralēli pastkaršu sūtīšanai sāka notikt arī postkroseru tikšanās, dalība ziedojumu vākšanas projektos, izstādēs un citi pasākumi.
Šobrīd Postcrossing mājas lapu uztur tās dibinātājs Paulo un brīvprātīgo darbinieku grupa, un finansējumu projekts iegūst no dalībnieku ziedojumiem.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Par Postkrosingu, Magalhães, Paulo, About Postcrossing, Retrieved: 27.11.2013. (angliski)
- ↑ Latvijas Pasts par Postkrosingu[novecojusi saite] , Lsm.lv, Pasaules pasta dienā - postkroseru tikšanās, Skatīts: 28.11.2013.
- ↑ Pastkaršu statistika, Magalhães, Paulo, Postcards statistics, Retrieved: 28.11.2013. (angliski)
- ↑ Lietotāju statistika, Magalhães, Paulo, User Stats, Retrieved: 28.11.2013.(angliski)
- ↑ Latvijas Postkrosinga statistika, Magalhães, Paulo, Latvia, Retrieved: 28.11.2013.(angliski)
- ↑ Latvijas Pasta informācija, Vārpa, Gundega, Aktualitātes, Skatīts: 28.11.2013.
- ↑ Par Postkrosinga lietošanu Arhivēts 2011. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Crews, Barbara, Random Postcards from Around the World: Postcrossing! Retrieved: 29.11.2013. (angliski)
- ↑ Pastkaršu sūtīšanas skaits, Magalhães, Paulo, How many postcards can I send? Retrieved: 29.11.2013. (angliski)
- ↑ Postkroseru vadlīnijas, Magalhães, Paulo, Postcrossing Community Guidelines, Retrieved: 29.11.2013. (angliski)
- ↑ Par "iztecējušām" pastkartēm, Magalhães, Paulo, What are Expired Postcards, Retrieved: 29.11.2013. (angliski)
- ↑ Intervija ar Paulo Magalezu Arhivēts 2012. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē., Faxon, Hillary, Retrieved: 29.11.2013. (angliski)
- ↑ 12,0 12,1 Postkrosinga vēsture, Magalhães, Paulo, Postcrossing History, Retrieved: 29.11.2013. (angliski)