Prūšu valoda

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prūšu valoda
(Prūsiskan)
Valodu lieto: bij. Prūsija
Valodas izmiršana: 18.gs. beigas, 19. gadsimta sākums
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Rietumbaltu
   Prūšu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: bat
ISO 639-3: prg
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā.

Prūšu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara. Tā pastāvēja līdz 18.gs beigām vai 19.gs sākumam Prūsijā (mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas Vārmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā, un Lietuvas Rusnes salā). Tās rekonstrukcijas pamats tiek balstīts uz Elbingas vārdnīcu (ap 1350. g) un Simona Grūnava vārdnīcu (ap 1565. g) un trīs katehismiem prūšu valodā un vairākiem citiem sīkākiem rakstiem, vietvārdiem un Prūsas apvidvārdiem. Prūši apdzīvoja Prūsijas teritoriju. Tos pakļāva vācieši (krustneši), kas laika gaitā tos lingvistiski asimilēja - paši savukārt asimilējoties prūšos. Rezultātā radās Prūsijas vācu valoda jeb tā sauktais Niederpreussisch viduslejasvācu valodas dialekts ar daudz aizguvumiem no baltu prūšu valodas [1], kurš līdz 1945. gadam bija izplatīts Austrumprusijā, Sembas pussalā (šobrīd tikai emigrācijā). Prūši, kas ģermanizācijas politikas dēļ lingvistiski asimilējās pēc 18. gadsimta, runāja literārājā vācu valodā, galvenokārt skolu un literārās telpas dēļ.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Rakstu pieminekļi

Senākais teksts baltu valodās ir pierakstīts prūšu valodā - tā sauktā Bāzeles epigramma [2] : Kayle rekyse. thoneaw labonache thewelyse. Eg. koyte poyte. nykoyte. pe^nega doyte ,kas skaidrojās kā : Kaīls rikīse! Tu ni jāu laban asei tēwelise, ik kwaitēi pōiti, ni kwaitēi peningā dōiti un tulkojās kā : Sveiks Kundziņ! Tu vairs neesi labs tētiņs, ja gribēji dzert, bet negribi naudu dot.

[izmainīt šo sadaļu] Ietekme uz lokālo vācu valodu

Prūsijas vācu valodā ienāca daudz aizguvumu no prūšu un lietuviešu valodām, piemēram:

Kujel - Kuilis

Alus - Alus

Dubs - Dibens

Zuris - Siers

Paparz - Paparde

Kurp - Kurpe

Kaddig - Kadiķis


Piemēri no Prūsijas (Sembas) vācu (lejasvācu) valodas [3]:

Ike kalbeke mit do. - Es runāju ar tevi. ; Ike slaape nodäm äten Zur onn drinkjen Alen. - Es guļu pēc siera ēšanas un alus dzeršanas.

Kur, piemēram, "kalbeke" ir no lietuviešu - kalbėti, bet "Zur" ir no prūšu "sūris".


19. gadsimta bērnu skaitāmpantiņš:

"Willi, Willi lop nach Haus, grum perkunji bus litaus" (Vili, Vili, skrien mājās, rūc pērkoņi būs lietus)

[izmainīt šo sadaļu] Dialekti

Prūšu valodai ir 2 galvenie dialekti : Sembas un Pamedes ar savstarpēji spēcīgām atšķirībām. Prūšu valodai radniecīga bija kuršu valoda un jātvingu valoda, pēdējā visticamākais dialekts.

Sembiski : As asma. Pamediski : Es esmi. Jātvingiski : As esmā. Kursiski : Ës ësma.

Prūšu valodas Sembas dialekta paraugs:

Nūse Tāws, kas asei en dāngu. Seīsei swintan Twajs emmens. Perēisei Twajā rīkī, Twajs kwāits audāsei sin kāigi en dāngu, tīt dīgi na zemin. Nūsan deininan geītin dāis nūmans šandeinan, be etwerpjais nūmans nūsans aušautins, kāigi mes etwerpimai nūsamans aušautenīkamans, be ni weddais mans en perbāndan, šlāit izrankīs mans ezze wārgan. Amen.

Prūšu valodas Pamedes dialekta paraugs:

Nūse Tōwe, kas esei en dõngu. Seisei swēntan Twõis emmens. Perēisei Twajō rīkē, Twõis kwōits audōsei si kõigi en dõngu, tēta dīgi nō zemei. Nūsan dēininan geitin dōis nūmans šan deinan. Be etwērpjais nūmans nūsans āušautins, kõigi mes etwērpjamai nūsamans aušautenīkamans. Be nē wedais mans en perbõndan. Sklõita izrankijais mans eze wõrgō. Amen.

[izmainīt šo sadaļu] Valodas rekonstruēšana un revitalizācija

Mūsdienu prūšu literārā valoda, jeb tā sauktā jaunprūšu valoda ir pēc trešā prūšu katehisma - vislielākā un mazāk kļūdainākā prūšu valodas pieminekļa standartizēta valoda, kas balstās uz prūšu valodas pieminekļiem un vārdiem kas darināti no saknēm kuras ir sastopamas visās baltu un slāvu valodās, attiecīgo gadsimtu aizguvumiem no vācu valodas, ja tādi ir arī vairākumā citu Austrumeiropas reģiona valodu, un vārdiem kas darināti no senprūšu valodas vārdiem - kā vārda atvasinājumi vai salikteņi. Pašlaik jaunprūšu valodā ir ap 10000 oficiāli pieņemtu vārdu, precīzu skaitu nav iespējams noteikt, jo ir vairākas prūšu kopienas un katrā no tām lietošanā ir sastopami savi jaunvārdi. Principā tā sauktā jaunprūšu valoda ir bagātināts Sembas dialekts kas tiek lietots ikdienā. Sakrālu tekstu rakstīšanai un mākslai nereti tiek izmantots Jaunpamediskais dialekts - jaunprūšu valodas vārdu krājums, kas tiek pakļauts senprūšu valodas Pamedes dialekta gramatikas un fonētikas normām.

Piemēri salīdzinājumam, pirmais no pirmā kateisma, otrais jaunprūsiski.

"Stas Droffs\ AS drowe an Deiuan\Thawan wismosing \ kas ast taykowuns dangon bah semmin\ Bah an Je- sum Christú swaian ainan Sunun nusun rekian\ Kas patickots ast assastan swintan naseilen\ Gemmons assastan jungkfrawen Marian. Stenuns po Pontio Pylato\ scrisits \aulawns bah encops. Sammay lesuns preipekollin\ Tirtin deinam att skiwuns assa gallans."

"Stas Drūwis\ As druwēi en Dēiwan \ Tāwan wisamazīngin \ kas ast teikāwuns dāngan be zemmin \ Be en Jezum Christum, swajjan aīnan Sūnun, nūsan rikijjan, kas ast patikātan ezze stan swintan naseīlin \ Gimmuns ezze stan jumprawan Marījan. Stēnuns pa Pontio Pīlato \ skrizīts \ aulaūwuns be ēnkapts. Zemmai līzuns prēi pikullin \ tīrtan dēinan etskīwuns ezze gallins."

Mūsdienās pastāv prūšu biedrības un brālības, kas veicina prūšu valodas atdzimšanu un saglabāšanos.

[izmainīt šo sadaļu] Aizguvumi latviešu valodā

Latviešu literārajā valodā ir iekļauts un lietots prūšu valodas vārds - ķermenis (kērmens)[4].

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ Baltismi Prūsijas vācu valodā.
  2. ↑ Bāzeles epigramma.
  3. ↑ Niederpreussisch dialekts.
  4. ↑ Ķermenis - aizguvums no prūšu valodas.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Pr%C5%AB%C5%A1u_valoda"