Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs. Pēc Dobrinas ordeņa sakāves krusta karā pret senprūšu valdniekiem 1229. gadā Vācu ordenis izveidoja Prūsijas mestra amatu. Pēc Vācu ordeņa virsmestra rezidences pārcelšanas uz Marienburgu 1309. gadā Prūsijas mestra funkcijas pildīja Vācu ordeņa virsmestrs.
1525. gadā Prūsija tika sadalīta divās daļās, no kurām "Karaļa Prūsiju" līdz 1772. gadam tieši pārvaldīja Polijas karaļi, bet otrā tika nodibināta Prūsijas hercogiste kā Polijas troņa vasaļvalsts, par tās pirmo hercogu kļuva pēdējais Vācu ordeņa virsmestrs Albrehts Hoencollerns.
Lielā Ziemeļu kara laikā Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs III Hoencollerns (Friedrich I Hohenzollern, 1657.-1713.) kronējās par "karali Prūsijā" Frīdrihu I. Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Frīdrihs II Hoencollerns pievienoja saviem valdījumiem "Karaļa Prūsiju" un kronējās par "Prūsijas karali".
1871. gadā pēc uzvaras Franču-prūšu karā Prūsijas karalis Vilhelms I Hoencollerns kronējās par Vācijas ķeizaru (jeb Vācijas imperatoru).
Vācu ordeņa Prūsijas mestri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1229.-1239. Hermans Balke (Hermann Balk)
- 1239.-1244. Heinrihs no Veidas (Heinrich von Weida)
- 1244.-1246. Popo no Osternas (Poppo von Osterna)
- 1246.-1259. Dītrihs no Grīningenas (Dietrich von Grüningen vai Gröningen)
- 1257. Gerhards?
- 1259.-1261. Hartmuts no Grumbahas (Hartmut von Grumbach)
- 1262.-1263. Helmerihs no Rehenbergas (Helmerich von Rechenberg)
- 1263. Johans no Vegeleben (Johann von Wegeleben)
- 1263.-1269. Ludvigs no Baldersheimas (Ludwig von Baldersheim)
- 1271.-1273. Dītrihs no Gaterslēbenes (Dietrich von Gattersleben)
- 1273.-1279. Konrāds no Tīrbergas (Konrad von Thierberg)
- 1279.-1280. Konrāds no Foihtvangenes (Konrad von Feuchtwangen)
- 1280.-1283. Mangolds no Šternbergas (Mangold von Sternberg)
- 1283.-1288. Konrāds no Tīrbergas (Konrad von Thierberg) atkārtoti
- 1288.-1299. Meinhards no Kverfurtes (Meinhard von Querfurt)
- 1299. Konrāds no Babenbergas (Konrad von Babenberg)
- 1299.-1300. Ludvigs no Šipenes (Ludwig von Schippen)
- 1300.-1302. Helvigs no Goldbahas (Helwig von Goldbach)
- 1302.-1306. Konrāds no Zakas (Konrad von Sack)
- 1306. Zigfrīds no Švarcburgas (Siegfried von Schwarzburg)
- 1307.-1309. Heinrihs no Pleckes (Heinrich von Plötzke)
Vācu ordeņa virsmestri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1311—1324 Kārlis no Trīras (Karl von Trier) Vācu ordeņa pavēlnieka funkcijas Prūsijā 1317.-1324. gadā pildīja Frīdrihs no Vildenbergas (Friedrich von Wildenberg)
- 1324—1330 Verners no Orselnas (Werner von Orseln)
- 1331—1335 Luters no Braunšveigas (Luther von Braunschweig)
- 1335—1341 Dītrihs no Altenburgas (Dietrich von Altenburg)
- 1342—1345 Ludolfs Kēnigs (Ludolf König)
- 1345—1351 Heinrihs Duzemers (Heinrich Dusemer)
- 1351—1382 Vinrihs no Kniprodes (Winrich von Kniprode)
- 1382—1390 Konrāds Celners no Rotenšteinas (Conrad Zöllner von Rothenstein)
- 1391—1393 Konrāds no Valenrodes (Konrad von Wallenrode)
- 1393—1407 Konrāds no Juningenes (Konrad von Jungingen)
- 1407—1410 Ulrihs no Juningenes (Ulrich von Jungingen)
- 1410—1413 Heinrihs no Plauenes (Heinrich von Plauen)
- 1414—1422 Miķelis Kihmeisters no Šternbergas (Michael Küchmeister von Sternberg)
- 1422—1441 Pauls no Rusdorfas (Paul von Rusdorf)
- 1441—1449 Konrāds no Erlihshauzenes (Konrad von Erlichshausen)
- 1449/1450—1467 Ludvigs no Erlihshauzenes (Ludwig von Erlichshausen)
- 1467—1470 Heinrihs Roiss no Plauenes (Heinrich Reuß von Plauen)
- 1470—1477 Heinrihs Refle no Rihtenbergas (Heinrich Reffle von Richtenberg)
- 1477—1489 Mārtiņš Truhzess no Vetchauzenes (Martin Truchseß von Wetzhausen)
- 1489—1497 Johans no Tīfenes (Johann von Tiefen)
- 1497—1510 Saksijas hercogs Frīdrihs (Friedrich von Sachsen)
- 1510—1525 Alberts no Brandenburgas-Ansbahas (Albrecht von Brandenburg-Ansbach)
Prūsijas hercogi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1525–1568 Albrehts Hoencollerns (Albrecht von Brandenburg-Ansbach)
- 1568–1573 Albrehts Frīdrihs Hoencollerns (Albrecht Friedrich)
- 1577–1603 Georgs Frīdrihs Hoencollerns (Georg Friedrich), administrators
- 1603–1608 Joahims Frīdrihs Hoencollerns (Joachim Friedrich), reģents
- 1608–1619 Johans Zigismunds Hoencollerns (Johann Sigismund), līdzreģents
- 1619–1640 Georgs Vilhelms Hoencollerns (Georg Wilhelm)
- 1640–1688 Frīdrihs Vilhelms Hoencollerns (Friedrich Wilhelm),
- 1680–1701 Frīdrihs Hoencollerns (Friedrich III.)
Prūsijas karaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1701.-1713. Frīdrihs I Hoencollerns (Friedrich I Hohenzollern), "karalis Prūsijā"
- 1713.-1740. Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (Friedrich Wilhelm I Hohenzollern), "karalis Prūsijā"
- 1772.-1786. Frīdrihs II Hoencollerns (Friedrich II Hohenzollern), "karalis Prūsijā" 1740.-1772. gadā, Prūsijas karalis
- 1786.-1797. Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern),
- 1797.-1840. Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern),
- 1840.-1861. Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns (Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern),
- 1861.-1871. Vilhelms I Hoencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern),
Vācijas ķeizari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1871.-1888. Frīdrihs III Hoencollerns (Friedrich III, Friedrich Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern), Vācijas imperators un Prūsijas karalis
- 1888.-1918. Vilhelms II Hoencollerns (Wilhelm II Hohenzollern).