Prauliena
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Prauliena (stacija).
| Prauliena | |
|---|---|
| Lielciems | |
  Prauliena | |
| Koordinātas: 56°49′28″N 26°18′18″E / 56.82444°N 26.30500°EKoordinātas: 56°49′28″N 26°18′18″E / 56.82444°N 26.30500°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Madonas novads |
| Pagasts | Praulienas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1507. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,82 km2 |
| Augstums | 135 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 440 |
| Pasta nodaļa | LV-4825 Prauliena |
Prauliena ir ciems Madonas novada Praulienas pagastā, pagasta centrs. Pirmo reizi rakstos minēta 1507. gadā. Izvietojusies dienvidos no autoceļa P84 7 km no novada centra Madonas un 175 km no Rīgas.
Domājams, ka Praulienas nosaukums cēlies no apkārtnes ezeriem — Praulīša un Praulienas ezera. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Praulienas muižas (Praulen). Izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības "Prauliena" centrālais ciemats. Praulienā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa", bibliotēka, pasta nodaļa, bērnu un jauniešu centrs, viesu nams "Apiņu kalte".[3] 4 km uz ziemeļiem no ciema atrodas Praulienas lidlauks.
| Gads | Iedzīvotāji |
|---|---|
| 1969 | 76 |
| 1989 | 581 |
| 2000 | 545 |
| 2011 | 438 |
| 2021 | 376 |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai gan Praulienas apkārtne ir bijusi apdzīvota vēl pirms krustnešu iebrukuma, par ko liecina Ūbānu pilskalns ar Baznīckalnu, Praulienas senkapi un citi arheoloģiskie objekti, tā pirmo reizi rakstos minēta 1507. gadā, un šis datums tiek izmantots ciemata dzimšanas dienas svinībām. Šajā laikā meža ielokā ir bijuši 2 ciemati - Kripāni un Katāni, kurus Rīgas arhibīskaps savulaik izlēņoja savam vasalim. Kripāni atradās starp muižas tīrumiem, kas pletās ap Praulienas centru un vēlāko mācītājmuižu, savukārt Katāni - tagadējo Silkapu, Vecpoļu un Būdānu apvidū. Iespējams, ka arhibīskapa vasalis savas muižas nosaukumam ir izvēlējies tuvējā Praulīša ezera vārdu. Aptuveni 80 gadus vēlāk muižai pievienoja trešo ciematu Dzinteli jeb Zinteli, kas atradās Trākšu galā Ilgas upītes krastos. Ticams, ka šajā laikā Praulienā vairs nav bijis brīvļaužu un visi bija kļuvuši par muižas dzimtcilvēkiem.[4]
Zviedru Vidzemes laikā 1668. gadā sāka veidoties Lazdonas draudze,[5] līdz ar ko, kopā ar Lazdonu, ciemats no Ļaudonas draudzes perifērijas nokļūst savas draudzes kodolā. Tā paša gadsimta beigās netālu no Praulienas muižas nodibināja mācītājmuižu un uzcēla pirmo skolu, vēlāko Praulienas 1. pamatskolu, kurai 1701. gadā laboja krāsni.[6] To pārvalda mācītājs Mihaels Klembkens. Tikmēr ir izcēlies Lielais Ziemeļu karš. 1703. gada aprīlī krievu pulki aiziet garām Praulienai, tomēr 1704. gada 4. jūlijā iebrūk arī šajā ciemā. Rezultātā Prauliena ir aplaupīta un ir sagūstīti pāris muižas cilvēki un mācītājs Klembkens. Ļaudīm par atvieglojumu vairums sētu ir izdzīvojušas uzbrukumu.[3] Lielais mēris, kas Latviju plosa no 1709. līdz 1711. gadam tiek pārdzīvots relatīvi viegli, Lazdonā un Praulienā pēc mēra dzīvi ir 624 cilvēki, miruši - 225, jeb 26,5% sākotnējo iedzīvotāju, kas ir starp zemākajiem rādītājiem Vidzemē.[7] 1795. gadā Praulienas muižā var saskaitīt jau 278 vīriešu un 304 sieviešu dvēseles [3] kopā 582 iedzīvotājus. 1806. gadā - 614 iedzīvotājus un vēl 152 mācītājmuižā un skolā. Pēc karšu liecībām starp 18. gadsimta beigām un 1839. gadu ir appludināta Ilgas upīte un uzbūvētas ūdensdzirnavas, izveidojot dzirnavu ezeru - Dzirnavnieku. 1839. gadā Praulienā ir jau 2 krogi - viens atrodas kalna galā, pie tagadējām Līvānu mājām, otrs - Lejas krogs, atrodas starp tagadējo Praulienas centru un SIA "Norte", pie Būdānu pagrieziena, ēka nojaukta 20. gadsimta 80. gados. 19. gadsimta 40. gados stādīta liepu aleja, kas vedusi no muižas Vistiņlejas virzienā. 1852. gadā uzcelta lielā muižas klēts.
Kopš 1845. gadā praulēnieši aktīvi iesaistās pārejā pareizticībā. 1848. gadā pareizticībā skaitījās 412 Praulienas muižas ļaudis - 211 bērns un 201 pieaugušais.[5] 1852. līdz 1869. gadam Prauliena piederēja grāfam Gustavam Zīversam.[3] Viņš ir uzdāvinājis zemi pagastam skolas celtniecībai, kura tika iesvētīta 1871. gadā un tautā tika saukta par Gustavskolu, vēlāko Praulienas 2. pamatskolu. Netālu no Gustavskolas, pie autoceļa P62 tika dibināta pareizticīgo - Jāņa skola, kas vēlāk tika pielāgota Gustavskolas internāta vajadzībām. Ap šo pašu laiku zemnieki jau ir brīvlaisti un tie aktīvi izpērk muižas zemi savu saimniecību veidošanai. Blakus muižai ir izveidota Praulienas pagasta valde, kuras vēlēšanās piedalās visi pagasta vīrieši. 1865. gadā pie Lazdonas draudzes ir dibināta dziedāšanas biedrība, kas vēlāk pārvērtusies korī un regulāri piedalījies Dziesmu svētkos. 1866. gada 18. jūlijā mācītājmuižā notiek Latvijā pirmie bērnu dziedāšanas svētki. 1881. gadā Gustavskolas skolotājs Indriķis Kaminskis uzņemas vadīt Praulienas jaukto kori. 1893. gadā draudzes skolas skolotājs Jānis Avens uzsāk Lazdonas simfoniskā orķestra darbību. 1896. gada 4. septembrī pēc vietējo, īpaši, praulēnieša Friča Indriksona, iniciatīvas Vidzemes gubernators apstiprināja Lazdonas Bezmaksas bibliotēkas biedrības statūtus. 1905. gada revolūcijas laikā muižā notiek apjomīga sacelšanās. 1905. gada 15. jūnijā notika t.s kauja pie Svārpstu sila, kad astoņi bruņoti kaujinieki no slēpņa uzbruka kazaku jātnieku vienībai, kas bija izmitināta Saikavas muižā. Nošāva virsnieku un ievainoja vairākus kazakus.[8] Praulienas muiža netika nodedzināta. Līdz Pirmajam pasaules karam muižas teritorijā bija uzbūvēta kungu māja, klēts (1852), kalpu māja (1888), spirta brūzis (tagadējā pagasta pārvaldes ēka), pienotava, liellopu kūts u.c.
30. gados praulēnieši sapņo par vienas skolas izbūvi bijušās muižas pilsdārzos, apvienojot līdzšinējās 2 skolas un tās būvniecībai tiek vākta nauda Ls 300 000 apmērā. Pagastā aktīvi darbojas piensaimniecības biedrība "Kate", kura 1940. gadā Trākšos sāk celt jaunu pienotavu, kuru atver 1951. gadā. Spirta dedzinātava Praulienā pastāv līdz 1952. gadam.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Haralds Mednis (1906—2000), kordiriģents.
- Ilze Indrāne (1927), rakstniece.
- Jānis Medenis (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Praulienas spirta dedzinātava 1926. gadā. Brāgas raudzēšana -
Spirta mucu transports uz dzelzceļa piestātni Madonu
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Praulienu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Praulienas pagasts. Ieskats vēsturē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. augustā. Skatīts: 2011. gada 12. augustā.
- ↑ «Prauliena :: Ieskats vēsturē». web.archive.org. 2016-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-11-06. Skatīts: 2020-04-26.
- ↑ 5,0 5,1 G. Klēmanis. Lazdonas draudze senāk un tagad. Madona : Lazdonas ev. lut. baznīcas valde, 1929. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
- ↑ Valtra Stangaine, Dace Zvirgzdiņa. Praulienas skolas trijos gadsimtos, 2000.
- ↑ Bērziņš, J. (1935). "Mēŗa postījumi Vidzemē". Valsts archīva raksti Sērija B. Pētījumi I: 169.
- ↑ V.Urtāns. „Svārpstu sila kauja.” krājumā „Muzeji un kultūras pieminekļi”, Rīga, 1977., 5.—6. lpp.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |