Priāpuli

Vikipēdijas lapa
Priāpuli
Ottoia sp.
Ottoia sp.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsPirmmutnieki (Protostomia)
VirstipsKutikulārie (Ecdysozoa)
TipsPriāpuli (Priapulida)
Iedalījums
Priāpuli Vikikrātuvē

Priāpuli (latīņu: Priapulida) ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu. Priāpulu tipu veido nedaudzas ģintis un sugas. Fosilā veidā priāpuli zināmi jau no kembrija perioda.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa garums no dažiem milimetriem līdz 20 cm. Ķermeņa priekšējā daļa — snuķītis — var ievilkties ķermenī ar īpašu muskuļu (retraktoru) palīdzību, vai arī ķermeņa dobuma šķidruma spiediena rezultātā izbīdīties uz āru. Snuķītis ir gareniski klāts ar sīku adatu unn kāsīšu rindām. Sekundārā ķermeņa dobuma esamība tuvina priāpulas augstākajiem tārpveidīgajiem, no kuriem tās atšķiras ar to, ka priāpulu ķermenis nav posmots. Asinsrites sistēmas priāpuliem nav. Elpošana notiek caur ādu, vai arī ar aizmugurējo žaunu piedēkļu palīdzību. Nervu sistēma sastāv no pierīkles gredzena un vēdera stiegras. Izvadorgāni (protonefrīdiji) un dzimumorgāni (pāra gonādas) savienoti kopīgā uroģenitālā sistēmā.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo Ziemeļatlantijas, Arktikas un Antarktikas aukstajos ūdeņos (litorālē vai sublitorālē), bet ir sastopami okeānos (vairāku kilometru dziļumā) arī tropu joslā. Priāpulām ir plēsīgs dzīvesveids. Tās ierokas jūras dibena dūņās, no kurienes medī sīkus tārpveidīgos (pārsvarā daudzsaru tārpus), bet var nomedīt arī holotūrijas, ofiūras un pat savas sugas pārstāvjus. Dzīvo samērā ilgi (vairākus gadus).

Vairošanās un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priāpuli ir šķirtdzimuma dzīvnieki . Ārējā apaugļošanās. Olas ir sīkas, taču satur diezgan daudz dzeltenuma. Radiālā drostalošanās priāpulus tuvina otrmutniekiem. Attīstība ar pārvēršanos. Priāpulu kāpuri klāti ar cietu čaulu un kāpura stadija var vilkties ap 2 gadi.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priāpuliem ir zināmas ap 20 sugām un 6—7 ģintis.

Tips: Priapulida

Ģints: †Ancalagon
Ģints: †Anningvermis
Ģints: †Corynetis
Ģints: †Ottoia
Klase: Priapulimorpha
Kārta: Priapulimorphida
Dzimta: Priapulidae
Ģints: Acanthopriapulus
Ģints: Priapulopsis
Ģints: Priapulus
Dzimta: Tubiluchidae
Ģints: Meiopriapulus
Ģints: Tubiluchus
Klase: Halicryptomorpha
Kārta: Halicryptomorphida
Dzimta: Halicryptidae
Ģints: Halicryptus
Klase: Seticoronaria
Kārta: Seticoronarida
Dzimta: Maccabeidae
Ģints: Maccabeus

(†) — izmirušu organismu grupa.