Priekšžauņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia)
Priekšžauņi (Prosobranchia)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Gliemji (Mollusca)
Klase Gliemeži (Gastropoda)
Apakšklase Priekšžauņi (Prosobranchia)


Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase. Šīs apakšklases pārstāvjus raksturo tas, ka mantijas komplekss atrodas ķermeņa priekšgalā un ktenīdijas sirds priekšpusē. Gadrīz visiem grupas pārstāvjiem ir labi attīstīta čaula; lielākajai priekšžauņu daļai tā ir spirāliska, bet dažiem - micītes vai bļodiņas veidā. Priekšžauņi ir plašākā gliemežu grupa, kuru raksturo liela sugu daudzveidība. Pašlaik valda viedoklis, ka šī ir polifilētiska organismu grupa.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Primitīvākajiem apakšklases pārstāvjiem ktenīdijas kā arī sirds priekškambari ir pāra, bet citiem priekšžauņiem labā ktenīdija un labais sirds priekškambaris reducējas. Dažām formām reducējas pat kreisā ktenīdija, bet par elpošanas orgānu kalpo sekundārās žaunas. Dažiem primitīvākiem grupas pārstāvjiem ir labi attīstīta labā niere, bet citām formām tā reducējas vai arī pārtop par dzimumorgānu izvadkanāla daļu. Priekšžauņi parasti ir šķirtdzimuma dzīvnieki, taču šeit ir sastopamas arī hermafodītas formas. Kā raksturīgu apakšklases pazīmi var minēt krusteniskos nervu stobrus, kas plevras gangliju pāri krusteniski savieno ar viscerālo gangliju pāri. No maņu orgāniem var minēt samērā primitīvas uzbūves acis, līdzsvara orgānus - stratocistus, galvas taustekļu pāri (reizēm arī citus taustekļu piedēkļus), kā arī īpašu moluskiem raksturīgu maņu orgānu - osfrādiju (osphradium), kas atrodas mantijas dobumā un, domājams, kalpo par ožas orgānu. Kāja parasti labi attīstīta un primitīvākām formām ir masīva nedalīta orgāna veidā ar platu pamatni. Pamatā kāja kalpo rāpošanai vai atbalstam uz substrāta; dažām formām arī lai ieraktos gruntī. Dažām sugām kāja pielāgota piestiprināties pie pamatnes, un vēl dažām planktonveida formām tā tiek lietota peldēšanai. Priekšžauņiem ir samērā labi attīstīta radula (hitinizēta rīvīte barības sasmalcināšanai).

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšžauņi lielā pārsvarā dzīvo jūrās, taču neliela daļa ir pielāgojusies dzīvot saldūdeņos. Īpaši mitra klimata apstākļos dažas formas ir pārgājušas dzīvot uz sauszemi. Ir atsevišķas priekšžauņu sugas, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes. Lielākā priekšžauņu daļa pārtiek no detrīta. Citi ir pielāgojušies filtrēšanai vai plēsīgam dzīvesveidam. Daudzī priekšžauņu pārstāvji pārtiek tikai no noteikta veida medījuma - sūkļiem, zarndobumaiņiem, gliemenēm vai adatādaiņiem. Visbeidzot, starp priekšžauņiem ir arī tādi, kas dzīvo parazītisku dzīvesveidu. Turklāt starp sugām var novērot pakāpenisku pāreju no plēsējiem uz ārējiem un tad uz iekšējiem parazītiem. Daži iekšējie parazīti ir tik lielā mērā izmainījušies savā uzbūvē, ka zaudējuši anālo atveri, sirdi un virkni citu gliemežiem tipisku orgānu.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē ir zināmas virs 70 tūkst. priekšžauņu sugas. Latvijā ir zināmas 6 ģintis ar 14 sugām.

Priekšžauņu apakšklases sistemātika nav pilnībā izstrādāta, tāpēc ir dažādi apakšklases dalījumi. No sirds priekškambaru skaita to dalīja divās kārtās: divpriekškambaraiņos (Diotocardia) un vienpriekškambaraiņos (Monotocardia). Atkarībā no attīstības pakāpes bija dalījums 3 kārtās. Vēlāk tas tika pārstrādāts un izveidotas 6 kārtas. Savrup atrodas Enteroxenidae dzimta, kas nav iekļauta nevienā kārtā.

  • apakšklase: Priekšžauņi (Prosobranchia)

Nesistematizēti: