Proba-2
| Proba-2 PROBA2 | |||||
| KA veids | eksperimentāls pavadonis | ||||
| Operators | Eiropas Kosmosa aģentūra | ||||
| Izgatavotāji | Verhaert | ||||
| Starts | 02.11.2009. 01:20:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Pļesecka 133/3  Krievija | ||||
| Nesējraķete | Rokot / Briz-KM | ||||
| Palaists kopā ar | SMOS | ||||
| Lidojuma ilgums | 2 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2009-059B | ||||
| SCN | 36037 | ||||
| Masa | 120 kg | ||||
| Orbītas elementi[1] | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | Saules-sinhronā orbīta | ||||
| Slīpums | 98,31° | ||||
| Periods | 99,18 min | ||||
| Apogejs | 728 km | ||||
| Perigejs | 711 km | ||||
| Programma Proba | |||||
| |||||
Proba-2 (Project for On-Board Autonomy - 2) ir Eiropas Kosmosa aģentūras PROBA sērijas pavadonis. Paredzēts jaunu tehnoloģisku risinājumu pārbaudei, kā arī zinātniekiem pētījumiem. Tas orbītā tika palaists 2009. gada novembrī.
Kosmiskais aparāts izgatavots Beļģijas uzņēmuma Verhaert vadībā. Proba-2 izmēri ir 0,6 × 0,6 × 0,8 m ar diviem atveramiem saules bateriju paneļiem. Tā stabilizāciju telpā nodrošina četri Dynacon žiroskopi. Stāvokļa noteikšanai kalpo augstas precizitātes zvaigžņu sensori GPS ierīce un trīs ašu magnetometrs.
Tehnoloģiju demonstratori:[2]
- jauna tipa litija jonu baterija (izgatavotājs SAFT, Francija);
- datu un elektroenerģijas pārvaldības sistēma ar daudzām jaunām tehnoloģijām, tai skaitā LEON procesoru (Verhaert Space, Beļģija);
- kombinēti oglekļa šķiedru un alumīnija strukturālie paneļi (Apco Technologies SA, Šveice);
- jauna modeļa žiroskopi (Dynacon, Kanāda), zvaigžņu sensors (DTU, Dānija), GPS uztvērējs (DLR, Vācija);
- modernizēta telekomandu sistēma (STT- SystemTechnik GmbH, Vācija);
- ciparu saules sensors (TNO, Nīderlande);
- divu frekvenču GPS uztvērējs (Alcatel Espace, Francija);
- šķiedru sensoru sistēma temperatūras un spiediena mērīšanai pavadonī (MPB Communications Inc., Kanāda);
- jauns zvaigžņu sensors, kas izstrādāts BepiColombo misijai (Galileo Avionica, Itālija);
- ļoti augstas precizitātes flux-gate magnetometrs (DTU, Dānija);
- eksperimentāls saules bateriju panelis ar koncentratoru (CSL, Beļģija);
- ksenona gāzes dzinējsistēma (SSTL, Apvienotā Karaliste un Bradford, Nīderlande);
- mikrokamera X-CAM (Micro-cameras & Space Exploration, Šveice);
- jauni navigācijas un vadības algoritmi (NGC, Kanāda).
Divi Saules novērošanas eksperimenti:[2]
- Large Yield Radiometer (LYRA) — veic novērojumus ultravioletajā spektrā (vadošā organizācija Centre Spatial de Liège, Beļģija);
- The Sun Watcher using APS and Image Processing (SWAP) — tālā ultravioletajā spektra teleskops, kas veic Saules koronas novērojumus (vadošā organizācija Centre Spatial de Liège, Beļģija).
Divi kosmiskās zinātnes eksperimenti:[2]
- Dual Segmented Langmuir Probes (DSLP) — mēra elektronu blīvumu un temperatūru fona plazmā Zemes magnetosfērā;
- Thermal plasma measurement unit (TPMU) — mēra jonu blīvumu un sastāvu.
Abi izgatavoti Čehijā.
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Proba-2 tika palaists 2009. gada 2. novembrī 01:20:00 UTC ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM no Pļeseckas kosmodroma. Tas bija sekundārā krava Eiropas pavadonim SMOS.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 2009 - Launches to Orbit and Beyond Robert Christy, (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 ABOUT PROBA-2 ESA (angliski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- PROBA2 ESA (angliski)
- PROBA2 Royal Observatory of Belgium (angliski)
- PROBA 2 Gunter's Space page (angliski)