Produkta dzīves cikls

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Produkta dzīves cikls ir laika periods no produkta ieviešanas līdz tā ražošanas un pārdošanas pārtraukšanai, preces mūžs tirgū.[1] Katram produktam, pēc iekļūšanas tirgū, ir noteikts dzīves cikls. Ražotāja interesēs ir, lai viņa produktu dzīves cikls būtu pēc iespējas ilgāks. Zinot pašreizējo preces dzīves cikla stadiju, ir iespējams prognozēt un atbilstoši plānot turpmāko ražošanu un pārdošanu, kā arī piemērot tai mārketinga stratēģiju un taktiku. Šī teorija balstās uz uzskatu, ka produktiem, tāpat kā cilvēkam, var izšķirt dažādus attīstības posmus- ieviešanu, izaugsmi, briedumu, tad stāvokļa panīkumu un, visbeidzot, novecošanu.[2]

Mārketinga plānošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai, plānojot mārketinga pasākumus un veidojot mārketinga programmas, atsegtu iespēju esamību, nepieciešams izvērtēt tā produkta dabu, kuru uzņēmums vēlas pārdot un produkta uzvedības īpatnības tirgū. Stratēģijas formulēšanā svarīgs solis ir uzņēmuma potenciāla orientēšana uz tām precēm, kuru ražošanā un realizācijā uzņēmumam ir konkurences priekšrocības. Lielā mērā stratēģiju nosaka uzņēmuma stiprās puses, ko, savukārt, nosaka produktu klāsts, kādu uzņēmums ražo, un arī to produktu klāsts, kādu uzņēmums ražos turpmāk. Tāpēc jāanalizē uzņēmuma produkts un jānosaka, kāda ir tā daļa tirgū patlaban un kāda tā varētu būt nākotnē. Produkta dzīves cikls noris tur, kur ir pircēji un lietotāji. Tas dod iespēju labāk izvērtēt katra produkta vērtīgumu pircējam, kā arī produkta lomu uzņēmuma attīstības nodrošināšanai. Tāpēc produktu sortimentu jāveido tā, lai pašreizējie ieguldījumi nākotnē dotu peļņu, vienlaikus veidojot vajadzībām atbilstīgu naudas plūsmu.[3]

Uzņēmums var uzlabot savu ekonomisko labklājību, nodrošinot ražoto produktu dzīves ciklu pārklāšanos. Tas nozīmē, ka brīdī, kad tirgus vēl piesātināts ar vienu produktu, tirgū jāievada jauns produkts.[4] No mārketinga viedokļa ar dzīves ciklu saprot, ka precēm tirgū ir ierobežots mūžs - preču realizācijai ir dažādi posmi un katrs no tiem nosaka nepieciešamību pēc dažādām mārketinga darbībām un peļņa, kas gūta preci pārdodot, preces dzīves cikla dažādos posmos pieaug vai samazinās. Zinot dzīves cikla posmu, kurā prece atrodas vai atradīsies, var prognozēt un plānot tās ražošanu un pārdošanu, labāk izstrādāt mārketinga stratēģiju un taktiku.[5]

Produkta dzīves cikla posmi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstrāde ir periods, kad notiek jaunas preces izstrāde un sagatavošana ieviešanai tirgū. Uzņēmums šajā laikā vēl nepārdod produktu tirgū, bet tikai iegulda naudas līdzekļus tā izstrādes procesā. Ieviešana ir periods , kad produkts parādās tirgū un pakāpeniski palielinās tās realizācijas apjoms. Uzņēmums šajā laikā gandrīz nesaņem peļņu no realizācijas, jo ir lielas izmaksas, kas saistītas ar produkta ieviešanu.[5] Ja produkts ir pavisam jauns, ražotājam nākas pielikt lielas pūles, lai pārliecinātu tirgotājus to pirkt.[2] Ieviešanas posms var būt arī ilgstošs, ja jaunā produkta pamatā ir izgudrojums vai jauna tehnoloģija.[3] Attīstība ir periods, kad produkts kļūst plašāk pazīstams, līdz ar to strauji pieaug noieta apjomi. Šajā stadijā pieaug peļņa, taču palielinās arī konkurence tirgū, tādēļ ražotājiem jāmeklē risinājumi, kā palielināt produkta konkurētspēju.[6]

Briedums ir periods, kad pakāpeniski samazinās realizācijas apjoma pieauguma temps, jo preci jau ir atzinis pircēju vairākums. Šajā laikā peļņa sākumā sasniedz maksimālo lielumu, bet pēc tam līdz ar tirgus piesātināšanos sāk samazināties.[5]

Šajā posmā samazinās arī noieta veicināšanas darbību izdevumi, ražošanas izdevumi, ekonomējot uz apjoma rēķina. Tirgū ir liels skaits konkurentu, tādēļ uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība produkta pilnveidošanai un jauna, uzlabota modeļa radīšanai.[6]

Kritums ir periods, kad realizācijas apjoms un peļņa krasi samazinās, jo samazinās pieprasījums pēc preces.[5] Šajā tiek izvērtēts, vai ir vērts ilgāk turpināt novecojušā produkta ražošanu vai izdevīgāk to pārtraukt. Tirgū maz pieprasīta produkta ražošana ir ļoti nerentabla, taču dažkārt iespējams produkta noietu atjaunot, piemēram, sākot to pārdot citos tirgos.[6]

Pamatojoties uz vispārējo preces dzīves cikla koncepciju izstrādā mārketinga stratēģiju katram preces dzīves cikla posmam.

Ne visi produkti izdzīvo visus posmus - dažām precēm raksturīga strauja realizācijas apjoma palielināšanās un praktiski nav ieviešanas stadijas. Citas preces no ieviešanas stadijas tieši pāriet uz brieduma stadiju. Dažas preces no brieduma stadijas pāriet atkārtotā attīstības stadijā. Tomēr, preču vairākuma pastāvēšana tirgū ir pakļauta vispārējai dzīves cikla koncepcijai.

Tipiski precei visīsākais ir ieviešanas posms, bet visgarākais ir realizācijas apjoma samazinājuma posms. Preces dzīves cikla posmu ilgumu katrā konkrētā gadījumā ietekmē tirgus faktori, piemēram, jaunas preces parādīšanās un pircēju ieradumi.[7]

Dažādu produktu dzīves cikla ilgumi ir atšķirīgi, piemēram, datorspēļu dzīves cikls var būt tikai dažus mēnešus ilgs, turpretī citu produktu, piemēram, maizes dzīves cikls ilgst jau tūkstošiem gadu un diez vai jebkad sasniegs krituma stadiju.[6]

Preces dzīves cikla jēdzienu var lietot, runājot par:

  • preču grupu
  • preču veidiem
  • preču tirdzniecības markām
  • preču modeļiem

Visgarākais dzīves cikls ir preču grupām. Preču veidiem ir tipisks dzīves cikls. Preču marku un modeļu dzīves cikls ir ļoti atkarīgs no tirgus īpatnībām un konkurentu darbības.[5]

  • Pastāv vairāki atšķirīgi preces dzīves cikla modeļi, kas saistīti ar stilu, modi un modes untumiem.
  • Stils ir viens no raksturīgākajiem paņēmieniem cilvēka jūtu un vēlmju izteikšanai. Tā, piemēram, izvēloties mājas iekārtojuma stilu var variēt starp retro vai moderno. Reiz izstrādāts, tas zināmos laika periodos gan parādās, gan atkal pazūd.
  • Mode ir pašreiz populāra stila iemiesojums kādā laika momentā. Modes attīstībai ir četras stadijas:
    • Individuālajā stadijā atsevišķi pircēji interesējas par kaut ko jaunu, lai atšķirtos no citiem. Jauno preci ražo atsevišķi uzņēmumi.
    • Sacensības stadijā jauni patērētāji sāk interesēties par parādījušos preci, sākot sacensību ar modes līderiem. Jauno preci sāk ražot aizvien vairāk uzņēmumu.
    • Masveida stadijā jaunā prece kļūst ļoti populāra, un sākas tās masveida ražošana.
    • Lejupslīdes stadijā patērētāji sāk novērsties no preces, kas bijusi modē, un pārorientēties uz jaunu modes izstrādājumu.

Vienlaikus ciklu ietekmē arī ekonomiskās, politiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas sabiedrībā.

Modes untumi ir ekstraordināras preces, kas uzreiz krīt acīs, zibenīgi ieviešas starp nedaudziem patērētājiem , ātri sasniedz maksimumu, taču tikpat ātri izzūd. Šāda veida jauno preču dzīves cikls ir ļoti īss. Tās galvenokārt iegādājas cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlas krasi atšķirties no pārējiem. Modes untumiem ir visgrūtāk paredzēt cikla sākumu un beigas.[8]

Ietekme uz uzņēmējdarbību[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Produkta dzīves cikla posmu un biznesa raksturlielumu kopsakars[9]
Biznesa raksturlielumi Ieviešana Attīstība Briedums Kritums
Realizācijas apjoms Zems apjoms Ātri augošs apjoms Realizācijas maksimums Realizācijas kritums
Peļņa Augstas izmaksas uz vienu pircēju Vidējas izmaksas uz vienu pircēju Zemas izmaksas uz vienu pircēju Zemas izmaksas uz vienu pircēju
Pircējs Novatori Agrīnais vairākums Vēlīnais vairākums Vēlīnie
Konkurenti Vairāki Pieaugošā skaitā Stabils skaits, sāk kristies Mazs skaits

Lietojot tabulā attēloto matricu, var prognozēt situāciju katrā konkrētajā produkta dzīves cikla stadijā un piemērot mārketinga stratēģiju.

Uzņēmumam elastīgi jāreaģē uz produkta pāreju no viena dzīves cikla posma uz nākamo. Lai konstatētu, kad beigsies viens posms un sākas nākamais, jākrāj un jāsistematizē informācija par tirdzniecības apjomiem, pircēju vajadzību tendencēm un konkurentu darbību. Nav vienota viedokļa par to, cik produktu veidu jāražo un jāpārdod vienlaikus, cik daudz produktu veidu var būt tajā vai citā dzīves cikla posmā. Uzņēmējdarbība norit patstāvīgi mainīgā ārējā vidē, ko būtiski ietekmē tās izmaiņas, kas kopumā nosaka nepieciešamību mainīties, nemitīgi meklēt jaunas idejas, precizēt pircēju vajadzības un strādāt pie jauniem produktiem, kā arī mainīt menedžmenta un mārketinga sistēmu un stratēģiju, veikt diversifikāciju.[10]

Mārketinga stratēģija atsevišķos produkta dzīves cikla posmos.[9]
Mārketinga raksturlielumi Ieviešana Attīstība Briedums Kritums
Prece Piedāvājuma palielināšanās, trūkuma ātra novēršana Papildu preču, servisa garantiju piedāvājums Sortimenta modeļu paplašināšana, preces pilnveidošana Ražošanas pārtraukšana
Cena Ietver izmaksas un peļņu kā procentu virs izmaksām Cena atbilst pieprasījumam tirgus iegūšanas brīdī Cena iztur vai grauj konkurentu Cena krasi pazeminās
Sadale Izlasveida sadale un slēgta sadale Intensīva sadale Starpniecības posmu nostiprināšana Sadales tīkla ierobežošana
Reklāma Informācijas izplatīšana starp pircējiem un pārdevējiem Informācijas izplatīšana masveida tirgū Atšķirību radīšana starp dažādiem preces modeļiem Izmaksu samazināšana
Preces virzīšana tirgū (realizācijas stimulēšana) Paraugu pārdošana preces izmēģināšana Priekšrocību radīšana svarīgāko pircēju pieprasījumam Stimulu attīstīšana plašam sortimentam Minimālā līmeņa pazemināšana

Lietojot šo matricu, var plānot dažādus mārketinga stratēģijas variantus atbilstoši prognozēm par noteiktu dzīves cikla posmu. Pāreja uz reālām tirgus attiecībām starp uzņēmumiem noteiks nepieciešamību ievērot produkta dzīves ciklu un atkarībā no tā mainīt mārketinga stratēģiju un taktiku.[11] Katrā dzīves cikla posmā ir atšķirīgas problēmas, attīstības veicināšanas iespējas un sava lietojamo metožu kombinācija. Arī pārdošanas, izmaksu un ienākumu iespējas ir atšķirīgas. Turklāt šīs atšķirības un iespējas aktīvi ietekmē pircējs, konkurenti, konjunktūra un ārējās vides procesi.[12]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 330. lpp.
  2. 2,0 2,1 Blaits, Dž., Mārketings ( rokasgrāmata). Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 102. lpp.
  3. 3,0 3,1 Niedrītis, J., Mārketings. Rīga: Turība, 2005. 117.lpp.
  4. Niedrītis, J., Mārketings. Rīga: Turība, 2005. 118.lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 330. lpp
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Blaits, Dž., Mārketings ( rokasgrāmata). Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 103. lpp.
  7. Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 333.
  8. Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 333. lpp
  9. 9,0 9,1 Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 334. lpp un 341. lpp
  10. Niedrītis, J., Mārketings. Rīga: Turība, 2005. 125.lpp.
  11. Praude, V., Beļčikovs, J., Mārketings. Rīga: Vaidelote, 1999. 334. lpp un 341. lpp
  12. Niedrītis, J., Mārketings. Rīga: Turība, 2005. 119.lpp.