Progress (kosmosa kuģu sērija)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Progress M-52

Progress (krievu: Прогресс) ir bezpilota kosmosa kravas kuģu sērija, kurus izmantoja PSRS un Krievija, lai apgādātu orbitālās stacijas ar degvielu, gaisu, ūdeni, pārtiku u.c. materiāliem. Tas nav paredzēts kravu nogādāšanai lejup uz zemi, izņemot dažus kuģus, kuri bija apgādāti ar nelielu nolaišanās kapsulu Raduga.

Kosmiskos aparātus izgatavo Krievijas uzņēmums RKK Eņergija Koroļovas pilsētā. Palaišana orbītā notiek no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā ar nesējraķetēm Sojuz.

Krievija pašreiz izmanto modifikācijas Progress-M un Progress-M1 Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) apgādei.

Uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā kosmosa kuģi Sojuz, arī Progress sastāv no trīs nodalījumiem:

  • Hermētisks kravas nodalījums ar saslēgšanās mezglu. Tajā atrodas sapakotās kravas: pārtika, ūdens, apģērbs, rezerves daļas, materiāli u.c. Tajā tiek nodrošināti apstākļi, lai kosmonauti tur varētu atrasties kravu pārvietošanas laikā, bet ne tādi, lai cilvēks kuģī varētu atrasties autonomā lidojumā.
  • Uzpildes komponentu nodalījums. Tas atrodas vietā, kur Sojuz ir nolaižamais aparāts. Tas ir nehermētisks, ar vairākām degvielas un skābekļa tvertnēm. No tvertnēm pa cauruļvadiem caur saslēgšanās mezglu šķidros komponentus var pārsūknēt uz staciju.
  • Dzinēju nodalījums. Tajā atrodas galvenais dzinējs un orientācijas dzinēji, kā arī kuģa aparatūra. Pie tā sānos pievienotas saules baterijas (pirmajiem kosmosa kuģiem tādu nebija).

Modifikācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gados tika projektēta jaunas paaudzes orbitālā stacija, kuras apgādei bija vajadzīgi bezpilota kravas kuģi, jo pirmās stacijas bija paredzētas tikai pāris mēnešu darbam. Rekordīsā laikā (četros gados) tāds tika izprojektēts un izgatavots.[1] Tas tika izstrādāts uz pilotējamā kosmosa kuģa Sojuz bāzes. Pirmais transportkuģis Progress-1 tika palaists 1978. gada 20. janvārī uz staciju Saļut-6. Pavisam 43 Progresi tika palaisti uz staciju Saļut-6 un Saļut-7.

Sākoties jaunas stacijas Mir ekspluatācijai 1986. gadā, tika veikta Progress modernizācija. Pirmais Progress-M kuģis startēja 1989. gada augustā.

Krievijai iesaistoties Starptautiskās kosmiskās stacijas projektā, Progress-M tika modificēts, ūdens tvertņu vietā iebūvējot papildu degvielas tvertnes. Pirmais Progress-M1 tika palaists 2000. gada 1. februārī uz staciju Mir, un 2000. gada 6. augustā uz SKS. Vēlāk gan, pēc ASV kosmoplāna Columbia katastrofas 2003. gadā, pārstāja izmantot Progress-M1, to vietā ekspluatējot Progress-M.

Lai pārietu uz pilnībā ciparizētu kuģa vadības sistēmu, Progress-M tika modernizēts, tam uzstādot ciparu datoru analogā datora vietā. Pirmais Progress M-01M tika palaists 2008. gada 26. novembrī.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]