Protejs (pavadonis)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Protejs
Protejs, Voyager 2 attēls
«Voyager-2» attēls
Orbitālie parametri
Apocentrs 117 706 km.
Pericentrs 117 588 km.
Ekscentrisms
(izstiepums)
0,0005 (ļoti tuva riņķa līnijai)
Orbitālais periods 1,1223 dienas
Orbītas slīpums 0.524° (pret ekvatoru)
Fiziskie parametri
Izmēri 436 × 416 × 402 km.
Masa ~4.4x1019 kg.
Blīvums ~1.3 g/cm3
Brīvās krišanas
paātrinājums
~0.06 м/sek.2
Rotācijas periods
sinhronizēts
(ar vienu pusi vienmēr
pagriezts pret planētu)
Griešanās ass
slīpums
Albedo
(virsmas
atstarošanas koef.)
0,06
Virsmas temperatūra ~51 К (−223°С)
Atmosfēra nav.

Protejs (gr. Πρωτέας) saukts arī Neptūns VIII, ir otrais lielākais Neptūna pavadonis. Tas ir arī lielākais iekšējais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts Proteja - grieķu mitoloģiska jūras dieva vārdā.


Atklāšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protejs tika atklāts pārskatot Voyager-2 attēlus, kas tika uzņemti 1989. gadā pārlidojot Neptūna orbītu. Sākumā šis pavadonis tika nosaukts S/1989 N 1. Stīvens P. Sinnots un Brandfords A. Smits paziņoja par atklājumu (IAUC 4806) 1989. gada 7. jūlijā.


Fiziskais raksturojums.[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protejs (diametrs virs 400 km.) ir lielāks par Nereīdu, kura tika atklāta no Zemes 1949. gadā. Tomēr Proteju no Zemes atklāt nav izdevies, jo tas atrodas pārāk tuvu pie Neptūna, kura atstarotajā gaismā tas kļust neievērojams. Protejs ir viens no tumšākajiem Saules sistēmas objektiem, līdzīgi Saturna pavadonimFēbam tas atstaro tikai 6% Saules gaismas. Proteja virsma ir ļoti krāteraina (pārklāta ar meteorītu triecienkrāteriem) un neizrāda nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pazīmes. Protejam ir neregulāra forma. Zinātnieki uzskata: ja Protejam būtu nedaudz lielāka masa, tas savas gravitācijas iespaidā iegūtu sfērisku formu. Kaut arī jāatzīst, ka Saturna pavadonis Mimass pēc masas ir mazāks par Proteju, bet tomēr tam ir apaļa forma.